Vai Tu gribi bērnus?!

Agrā jaunībā teicu, ka man bērnu nebūs, taču tagad es atdotu pusi karaļvalsts par bērniņu. Vērtības vienkārši ir mainījušās.

Nē. Jautājumus klausos jau tagad.
Ja gribēšu bērnu, tad adoptēšu. Savus nevēlos.

teika_spolite Nav MAD jauna, vienkārši mazliet izpratne ir sačakarēta drusku dēļ anoreksijas un dzeršanas. . .

Es jau pēc kādas nedēļas biju savās vecajās formās, tā kā par to svaru es nepiekritīšu..
Kad piedzima meitiņa, daudz kas mainījās. Nav grūti ne celties naktī, ne pavadīt laiku ar viņu, ne tīrīt, kārtot. Draudzenes arī teica, ka esmu kļuvusi piezemētāka. Katrā ziņā mazā ir mani izmainījusi uz labo pusi.
Runājot par citiem bērniem..tas nekad nebūs tā pat kā ar savējo. Es arī ilgi nevarēju ucināties ar citiem, ber ar savu to tik vien daru. Nākotnē droši vien, ka gribēšu vèl vienu bērniņu.
Un par tēmu runājot - man nebūtu pa ceļam ar cilvēku, kurš nevēlas bērnus. Tādas attiecības agri vai vēlu beigtos.

Bikiņ pārspīlēti MADasaHATTER apgalvojumi. (t)

CariDee, nu reali grutnieciba tu pienemies pa 20-30kg

es pieņēmos svarā par 15kg un pēc dzemdībām man bija tikai 3 lieki kilogrami. Un tā notiek ar daudzām, bet ko tur nodzertai smadzenei stāstīt. Labāk nevajag sievietēm alkoholiķēm bērnus. ;-)

MADasaHATER
Lasu tavus komentārus un domāju, kurš no variantiem tu esi:
1) ļoti jauna,
2) puika, kas izliekas par meiteni,
3) ļoti nezinoša.
Man liekas, ka 1) :-)
Grūtniecība nesabojā ķermeni, ja par sevi rūpējas. Pat ja tev nebūs neviens bērns, ap gadiem 40 tev sāks nošļukt krūtis, nākt klāt liekais svars, sejā parādīties pirmās krunciņas. Novecošanos neviens nav atcēlis. Jārūpējas par sevi būs tik un tā. Mūžīgi svaiga un skaista neviena nav palikusi.

Ja gribetu bernu labak izveletos adopciju:)

CariDee, nu reali grutnieciba tu pienemies pa 20-30kg un uz drastiskam dietam neveri sedet kamer stavokli un vel pec tam baro ar kruti, tur gadi paiet kamer nodzen to svaru un virs atkal redz tevi iekarojamu. Uz dietu ari grutniecibas laika kaitigi sedet Viss ari atkarigs no geniem, ja paaudze visi caurbiras tad var dzemdet uz nededu un ja ne iespejams nekad svaru nenometis. Man pazina trada bija mate tukla bija, pati ar, pec berna vel resnaka palika, tgd ed loti maz, bet svaru nevar dabut nost Gadijumi jau visadi:) man pasai sverties riebjas, kur nu vel sverties un merit punci, depresija atri iekristu

Es ari negribu bernus! Kam man bojat savu kermeni un nervus del kaut kada sikaa.

Ok, par nerviem piekrītu, bet ķermeni???? Ja sieviete pēc būtības nav kkāda tusne, tad grūtniecība neko nemanīs.... Citas vispār paliek par caurbirām.

Mans personīgais viedoklis: Pirmais bērns piedzima 20 gados un neko nenožēloju. Tagad man 26 un ar vīru sākam domāt par otro (l) Man bērni saistās ar kko patīkamu un skaistu. Ja vīrs ar mani negribētu otro, tad justos slikti, jo domātu ka kkā viņu neapmierinu, vai kkas manī nav, lai vēlētos vēl bērnus.
Manā skatījumā ja attiecībās viss ir ok, tad vīrietis būs tas, kas vēlēsies bērnus un bakstīs sievieti, ka jau laiks :)


P.S. Arī esmu redzējusi pārus, kur vecis negrib bērnu, bet kā tiek pie citas sievietes (ko ļoti vēlas) tā kļūst par ģimenes runčuku, kas tikai vēlas sev pēcnācējus un ir idēlas ģimenes cilvēks.

Izvarosanas gadijumaa logiski butu aborts. Nespetu iemilet bernu, kas tapis no kaut kaada izvarotaja geniem Fuj!

Es ari negribu bernus! Kam man bojat savu kermeni un nervus del kaut kada sikaa.Labi auklet bernus ir cits stasts, bet reali sedet pie pamperiem un neguletas naktis, jo berns raud nu nee, not for me.

tā jukusī vācu ragana

Omg :D:D tik labs! :D

Es nezinu, bet bērni man ļoti patīk, galīgi netraucē viņu bļaustīšanās un trokšņošana (l)

Es varbūt esmu pārāk ļauna, bet es beznosacījuma mīlestību jūtu tikai pret savu bērnu. Nekad neko tamlīdzīgu neesmu jutusi un visticamāk arī nejutīšu. Bet prieks, ka ir cilvēki, kuri tā spēj mīlēt kādu citu cilvēku, ka varētu pat savu dzīvību atdot, lai viņam viss būtu labi.

Manuprāt, tā jukusī vācu ragana šoreiz vēl maigi izteicās. Tu esi A-I-T-A, ja neesi trollis.

Agrāk domāju, ka kaut kad pēc 30 man būs bērns, bet tad atnāca apskaidrība, ka nejau es gribu bērnu, bet tādas domas man bija sabiedrības uzspiesta dzīves modeļa dēļ. Kad atzinu sev, ka bērnu negribu radās sajūta, ka akmens no sirds novēlies. Arī draugu iesaistīju savā domu apskaidrības procesā un viņš arī ir nonācis pie secinājuma, ka bērnus un to milzīgo atbildību nevēlas un esam laimīgi uz viena viļņa.

Protams,ka ne tikai pret beernu var just beznosaciijuma miilestiibu.Es tachu rakstiiju tikai par sevi,kaa es tagad kaa mamma juutos.;-)

Ne jau tikai pret bērnu var just beznosacījumu mīlestību.

Es arii negribeeju beernus,jau no kaadiem 13 gadiem sapratu,ka beernus negribeetu.Tachu satiku viirieti un sapratu,ka no vinja beernu es gribu.Un mums pieteicaas neplaanots beebis.Teikshu taa,tikai tagad mana dziive ir ieguvusi spilgtas kraasas,tikai tagad es saprotu ko noziimee beznosaciijuma miilestiiba.(l)
Bet es saprotu un atbalstu arii taas sievietes un viirieshus kuri neveelas beernus.Diemzheel ne visi ir radiiti buut par vecaakiem.Un daudzas sievietes juut,ka bernu vinjai nevajag.Vinja taapat ir laimiiga un apmierinaata ar dziivi.Uzskatu,ka nevajag baazties virsuu un teikt,cik berni ir forshi.;-)