Vai Tu gribi bērnus?!

Varētu domāt, ka neauglība ir kaut kāda ikdienas dzīvi smagi traucējoša kaite

Fiziski nē, bet ir cilvēki, kuriem šī diagnoze nes līdzi lielus psiholoğiskus pārdzīvojumus, pat depresiju un neirotiskos traucējumus. Un cilvēki slēpj arī citas diagnozes, ja tās nav acīm redzamas.

Varbūt vajag rūpīgāk izvēlēties cilvēkus ar ko kontaktēties, ja reiz apkārt ir tikai neizglītoti un aizskart griboši cilvēki.

Ğimeni neizvēlas. Turklāt bieži cilvēki vēlas palīdzēt, žēlojot vai dodot padomus, bet arī tas var būt nevietā un tikai lieku reizi uzsvērt jau tā esošo sāpīgo problēmu.
Katrs esam savādāks un lietas uztveram dažādi, vajag to pieņemt.:-)

CariDee, nu reali grutnieciba tu pienemies pa 20-30kg un uz drastiskam dietam neveri sedet kamer stavokli un vel pec tam baro ar kruti, tur gadi paiet kamer nodzen to svaru un virs atkal redz tevi iekarojamu.

Omg, daudzas sievietes pat nekad neesot bijušas stāvoklī, varētu sapņot, lai izskatītos tā, kā mana māsa izskatās 10 mēnešus pēc dzemdībām... Tā ka, šitā vispārinot, var viegli iebraukt dziļās auzās.

Šobrīd bērnus nevēlos un nekad viņi nav patikuši. No vienas puses, domājot par vecumdienām, liekas jauki, ka ir pilna māja ar bērniem, mazbērniem. Bet iedomājoties, ka man tagad uz x gadiem būtu jānostumj malā visas savas intereses un jāvelta viss laiks kādam citam, ka es vairs nepiederu pati sev... Brrr, visa vēlme pāriet. Varbūt, gadiem ejot, mana attieksme mainīsies, bet neesmu pārliecināta, jo man jau tuvu 30, bet bērni kā neizraisīja sajūsmu pirms 10 gadiem, tā arī tagad neizraisa (t)

Par mazbērniem runājot - no mazbērniem kontracepcijas nav. :-D Un tas nemaz nav tik jauki. Man ir jau gados veci vecvecāki ar veselības problēmām, un viņiem ir mazi mazbērni, t.i. man ar brālēniem ir ļoti liela gadu starpība. Vecvecāki ir nelaimīgi, kad tos mazbērnus tur aizved, jo viņi nav valdāmi un vispār ļoti nogurdina, bet teikt vecākiem "nevediet!" arī kautrējas...

Tavā vietā es jau sen to ģimenīti būtu pie velna pasūtījusi un brāli cietumā ietupinājusi. Un pareizi dara, ka negrib, nav ko šitik pretīgus gēnus dot tālāk.

Es gribu bērnus kaut kad nākotnē, bet ne tuvākajos 4 gados. Līdz 30 pirmo vajadzētu. Protams, ja kaut kādā mistiskā veidā gadītos, abortu netaisītu, jo neatbalstu. Tāpēc atbalstu kontracepciju. :D

Ja otrai pusītei nevarētu būt bērnu, tādēļ nepamestu. Ja principā nekad, nekad nevēlētos, laikam tas būtu nopietns iemesls pārdomāt attiecības un izvērtēt. Jo, manuprāt, viens ir veselības iemesli, otrs - nevēlēšanās. Kaut gan, ja ļoti, ļoti mīlētu, gan jau nepamestu. Tāpat es neesmu uci puci bērnu cilvēks un sveši bērni mani visbiežāk kaitina, nevis izraisa sajūsmu.


Man gan arī ir bail no grūtniecības laika. Pirmkārt, man ir iedzimtas problēmas ar vēnām, līdz ar ko tad man tās varētu paasināties un izlīst kādas neglītas vēnas. Otrkārt, mazliet biedē arī tas, kā vēders izskatītos pēc dzemdībām, jo ir dzirdēti šausmu stāsti. Taču eksistē sports, trenažieru zāles, tā ka tas laikam nav gluži tik briesmīgi. Bez tam, ja tā ir gēnu ietekme, tad no mammas puses šajā ziņā labi gēni, nav ne viņa, ne arī manas māsas izplūdušas pēc dzemdībām. Gluži otrādi, mammas gados pēc trim meitām kājas viņai tik slaidas un bez celulīta, kā jaunai meitenei, kaut arī teju 60. Vēl mani biedē pats dzemdību process. No vienas puses dabiskajās dzemdībās biedē plīsumu iespējamība un sāpes, tāpēc labāk gribētu ķeizaru. No otras puses ir dzirdēts, ka pēc ķeizara vēderu grūtāk dabūt atpakaļ labā stāvoklī, turkāt vēl ilgi nedrīkst atsākt sportot.

Bet šīs bailes nebūs iemesls, kāpēc es negribētu bērnu.

Bērnu gribu un gaidu. Es vienkārši neredzu sevi kā sievieti bez bērna. Ja otra puse nevēlētos, mums, diemžēl, nebūtu pa ceļam, jo ģimene ar atvasītēm man ir ļoti svarīga un man tas ir piepildījums. Ja mīļotais nevarētu bērnus radīt, protams, nepamestu, bet nemelošu - grauztu tas ļoti. Tāpat kā tas, ja man nevarētu būt bērni. Par adopciju - pašlaik liekas, ka nekad to nevarētu, bet, ja reāli būtu tā, ka mums bērni nevarētu būt, varbūt domātu savādāk.
Par pēcdzemdību periodu baigi neiespringstu. Svaram jāseko līdzi ir jau grūtniecības laikā, ne velti, ginekologs sver un nepieciešamības gadījumā sēdina uz diētas, veic nepieciešamās analīzes. Pietam, liekie kg, ļoti daudzām noiet nost jau drīz vien pēc dzemdībām. Bet vispār, bērnu plānoju ar vīrieti, kas ir loģiski domājošs un saprot, ka pēc dzemdībām var būt visādi. Ar tādu, kuru sabiedētu kāds lieks kg, ne tikai bērnu neplānotu, bet neturpinātu pat attiecības un kopīgu nākotni neveidotu. Tas nav nopietni.

Es izšķīros no sava drauga , tāpēc ka viņš nebija gatavs kāzām , bērniem,kaut gan pēc vecuma jau vajadzēja būt nobriedušam šim solim un jau daudzus gadus bijām kopā. Citreiz ir jāupurē jūtas, attiecības, jo nākotnes plāni radikāli atšķiras.

Jā, vēlos bērnus, bet tikai pēc kāzām. :)

sniegpulksteniite, cik jūs ilgi bijāt kopā, ja jāsper radikāls solis bija?

Artemzija- ja drīkst jautāt, tad sekss arī tikai pēc kāzām?:) :-)

kaposts, kā tad! Protams! :)

Artemzija- ja tas nopietni. tad apsveicu! jo tieši tā pat domāju (l);-)(l)(l)(l)(l)(l)(l)(l)

Paldies, paldies! :)

Un tomēr - ja man vismaz uz septiņiem, astoņiem gadiem jāpārvēršas par neizgulējušos zombiju, kurš spējīgs runāt vien par autiņbiksītēm, kolikām, rāpulīšiem, bērnudārziem utt., kuram nav laika apsēsties un mierīgi palasīt grāmatu, pameditēt, aiziet uz koncertu, pilnīgi atslēdzot prātu no tā, ko auklītes vai vecvecāku sabiedrībā dara bērns, es to negribu.

Manam bērnam nebija koliku, un es nestaigāju kā zombijs. Mans bērns guļ labi un nesaprotu kāpēc man ar kādu būtu jārunā par autiņbiksītēm? :-D:-D:-D
Mūsu draugi arī no bērniem izvairījās līdz brīdim, kad ieradāmies mēs. Mēs visur braucam, visu daram un patiesībā tie ir viņi, kas iztaujā mūs par bērnu, nevis mēs, kas visiem uzbāžamies ar savu bērnu.
Viņi ir patīkami pārsteigti par to, ka ar bērnu var visur aizbraukt, visur paņemt līdzi un, ka viņš pie tā visa pierod no mazām dienām un tračus netaisa. Viņi arī dzīvoja stereotipos, ka visi bērni raud, visiem bērniem sāp vēders. Patiesībā, manā paziņu pulkā, tas ir liels retums - pa lielam visiem viss ir kārtībā. Ja bērns taisa histērijas, tad ir jāved pie ārsta, ja paši vecāki nesaprot kāpēc tas tā ir un nevar neko darīt lietas labā. Mans puika nekad nav raudājis ilgāk par pāris sekundēm, jo tā viņš mani pasauc un attiecīgi es zinu, kas man tajā brīdī jādara. Jābaro, jādod padzerties, jāliek gulēt, jāiedot kāda mantiņa vai kā citādi jānodarbina. Manuprāt, manā dzīvē vēl nekas nav bijis tik vienkāršs kā bērna audzināšana. Vismaz pagaidām, bet protams, jo lielāks kļūs buciņš, jo labāk redzami būs radziņi. Bet es jau laicīgi sāku izglītoties, lai nebūtu pārsteigumu un izmisuma brīžu.
Uhh, kā es izplūdu, bet diemžēl ļoti daudzi kaut kā galīgi greizi ir izsapņojuši to bērnkopības sākumu.

Bet savaa zinaa taisniiba ir. Vienalga via bernu atstaa pie aukles via kur, taapat nevaresi normaali atsleegties vai koncentreeties uz darba lietaam. Kad straadaju par aukliti man gadijaas taadas maates,kas zvanijas ik pa paris h ar to pasu tekstu kaa tad bernam iet? Vai paeda ? utt.

Vot kadus 10 kakenus daudz labpraatak audzinaatu nekaa bebi(l)(l)(l)

Undiya, uhh, tik labi uzrakstīji!(l)
Te meitenēm laikam ir bijusi kkāda "trauma" no veikalā sastaptā raudošā un kliedzošā bērna, tad nu domā, ka visi bērni ir šausmīgi, nemierīgi un kādi tik vēl ne. Viss jau atkarīgs no vecākiem un audzināšanas! Ja bērnu vispār neaudzina, tad viņš arī nemācēs uzvesties ne mājās, ne publiskā telpā un no mājas iziešana pārvērtīsies par vecāku lielāko murgu.

Kad straadaju par aukliti man gadijaas taadas maates,kas zvanijas ik pa paris h ar to pasu tekstu kaa tad bernam iet? Vai paeda ? utt.

Loģiski, ka tā ir un būs. Tas tieši nebūtu normāli, ja māte varētu atstāt savu bērnu pilnīgam svešiniekam pat nepazvanot un nepakontrolējot to, kas ar viņu notiek. To tu nekad nesapratīsi, kamēr tev bērnu pašai nebūs!
Un es vispār nekad, nekad neatstāšu savu bērnu svešam cilvēkam. Manuprāt, tas ir pilnīgs neprāts.
Tad, kad es bērnu atstāju saviem vai vīrieša vecākiem, tad zinu, ka viss ir kārtībā un goda vārds varu atpūsties par to bērnu maz vai nemaz nedomājot.

Artemzija
7-8 gadus

Brazil, esmu ari forsus kiparus auklejusi, bet gadijies ari taadi berni kas spiedz un keerc un gruti tikt galaa ar viniem. Ieet veikalaa nenopirksi saldumus kliegs un kritis gar zemi..Vienkarsi briesmigi vai kaut vai pazinai 2gadiga meitene bija un visu laiku baza rokas kaku smiltis. Skaidro cik grib un nekas nemainas..Uzsauj pa roku tad varbut saprot, bet nu man nepatik un nesitu bernus, bet ja neklausa tad vnk nez ko dariit.