Vai Tu gribi bērnus?!

Man viena draudzene jau ilgu laiku cenšas ieņemt bērniņu, bet neizdodas, veselības problēmas, apkārt par to nerunā, iemeslu, kāpec nav mazais, zina tikai pāris cilvēku.. bet tiiiik daudzi bāžas virsū ar saviem jautājumiem un padomiem, kā ta tā, kā ta tā utt.

Nekad neesmu sapratusi marasmu ar neauglības slēpšanu (t)
Kas neauglībā ir tik slēpjams un apkaunojošs?!
Vai tad, ja cilvēks saaukstējas, arī izmisīgi slēpj šo faktu no citiem?!
Vai tad grūti atbildēt-gribam bērnus, bet nesanāk veselības dēļ, tāpēc ārstējamies?
Nekā apkaunojoša tur nav.

teika_spolite, es tieši to pašu gribēju pajautāt.

nespēju izdomāt kādam attaisnojumam jābūt, lai es tā uzsvērti negribētu bērnu.

Bet nav jau nevienam jāattaisnojas. Es, piemēram, šādu lēmumu esmu pieņēmusi un man nevienam par to nav jātaisnojas. Es taču no citiem arī negaidu, ka viņi taisnosies, kāpēc viņi grib bērnus.
Mans ķermenis, galvenokārt jau mana dzīve un mans lēmums.

Šajā forumā bieži esmu dzirdējusi, ka, ja saki, ka negribi bērnus, tad tā ir tikai atruna, lai viņu nebūtu...
Jā, lai ir atruna, manis pēc, bet, ja vienkārši negrib? Tiešām, kas tur tāds tik briesmīgs?

Es neticu, ka ir kāds cilvēks (piem. es), kam dzīvē viss ir kārtībā, mīļotais vīrietis, labs darbs, labi dzīves apstākļi, bet viņš ļoti ļoti ļoti negrib bērnu un principā tā būtu katastrofa, BET 45 gados pēkšņi nenormāli sagrib bērnu tā, ka nezina, kur likties aiz bēdām. Es pieļauju, kad man būs 40, 45, 50 gadi, varbūt es vairs nebūšu tik kategoriska, bet es neticu, ka man tajā vecumā liksies, ka dzīve ir neizdevusies un tukša, jo nav bērnu un tagad bezmaz jātaisa pašnāvība.
Otrs, neticu nejaušībām, ir kaut kāds iemesls, kāpēc man apkārt - radiem, draugiem, kaimiņiem, paziņām - ir tik daudz nelaimīgu ģimeņu, kur vecāki nemīl bērnus, bet bērni nemīl vecākus. Tas, ka man būs bērni, nenozīmē, ka vecumdienās viņi par mani rūpēsies. Tam pat ir mazs sakars ar audzināšanu, es varu lolot, lutināt un audzināt pēc Montessori un sazinkādiem vēl Valdorfa principiem, viņš 18 gados sapīsies ar narkomāniem un mani sitīs - pilnīgi reāls scenārijs.

Šajā forumā bieži esmu dzirdējusi, ka, ja saki, ka negribi bērnus, tad tā ir tikai atruna, lai viņu nebūtu...

Nu, būtībā tā jau tas arī ir. :-D Es negribu un tā ir atruna, jo es negribu, lai man būtu, tāpēc man nebūs, jo es negribu. Kas tur slikts - nesaprotu. Priecājušās būtu, nebūs jāklausās kā lielveikalā kāda māte brēc uz savu bērnu vai nogalina izēstas zaptes dēļ.

Nu tieši tā - tā ir atruna, kura nav slikta, bet forumā tas tiek pataisīts par - pfff, tā jau tikai stulba atruna utt. It kā kaut kas slikts būtu.

Domāju, ka cilvēki nestāsta par savām neauglības problēmām, jo nevēlas, ka pār viņiem gāžas labi domāto padomu un šausmu stāstu jūra. To taču piedzīvo gandrīz ikviena grūtniece vai slimnieks. Tad sākās: "Jā, arī manai māsīcai ta bija, ... " un tad seko šausmu filmas cienīgs sižets. :D un tad vēl cilvēki ir tik neieicietīgi, kāds gudrinieks vel var iemest acīs kaut ko nežēlīgu par karmu vai ka tā ir pašu vaina, jo taču lietojāt veļas mīkstinātāju vai dzērāt alkoholu.
Neauglība pati par sevi jau ir gana smaga nasta, kur nu vēl sadzīvot ar apkārtējo reakcijām uz to.
Arī man ir hroniska saslimšana, ko nemaz neslēpju un pat uztveru kā nelielu pienākumu būt atklātai un pastāstīt par to vairāk tiem cilvēkiem, kas interesējas par to un uzdod jautājumus, bet ne tuvu negribas šo tēmu vēdināt ar visiem paziņām.

Nu nezinu, ja es kādam pasaku, ka esmu saaukstējusies, man taču neviens nesaka "tāpēc, ka plika apkārt skraidi!", ja nu vienīgi mana mamma. Var vienkārši pateikt: man nesanāk veselības dēļ. Tālāk nekomentēt. Inteliģenti cilvēki to nekomentēs un neizprašņās. Protams, ja iedziļināsies niansēs par folikula biezumu, asins šķidrināšanu, policistiskām olnīcām un baigi detalizēti stāstīs par savām vainām, tad var dabūt arī padomu gūzmu vai šausmu stāstus. :-D

Daudzi plusiņi Martha rakstītajam. Cilvēku netaktiskums un neiecietība mēdz līst laukā jau pie neitrālakām tēmām.. Domāju, ka cilvēks ar neauglības problēmu klusējot cenšas sevi pasargāt no nevēlamām piezīmēm..

Es nevaru saprast pati par sevi... vai nu es negribu vai vienkārši neesmu gatava (t) zinu, ka varu uzņemties atbildību, audzināt, būt laba māte, bet kaut kas mani attur. Un kamēr neesmu sapratusi, kas ir iemesls, tikmēr ar bērniem nesteidzos.

Kāpēc nestāsta? Pievienojos Martha viedoklim.
Cilvēks jūtas nepilnvērtīgs, kaunas par to, jau tā ir grūti ar to sadzīvot, iet cauri visam, piedzīvot vilšanos un neveiksmes..nevēlas būt Annas tantes un kaimiņienes sarunu temats pie tējas tases, pluss jau pieminētā padomu došana un netaktiskums. Es arī nekad viņai īpaši neuzbāžos par šo tēmu, runājam tikai tad, kad viņa sāk.

Un ko tad darīt cilvēkiem ar citām smagām diagnozēm? Vēzis, utt. Melot, ka lakatu ap galvu stila pēc nēsā? (t)
Varētu domāt, ka neauglība ir kaut kāda ikdienas dzīvi smagi traucējoša kaite vai pat invaliditāte. Vai nav par smagu pārspīlēts?! (t)
Varbūt vajag rūpīgāk izvēlēties cilvēkus ar ko kontaktēties, ja reiz apkārt ir tikai neizglītoti un aizskart griboši cilvēki.
Nekad neesmu dzirdējusi, ka kāds neauglīgiem cilvēkiem izteiktu kaut ko no tā, ko jūs te rakstāt. Bet laikam es citā sabiedrības slānī dzīvoju :-D

Neauglība un saaukstēšanās nav īsti viens un tas pats.


+ Martha

Negribu un šobrīd liekas, ka tā ir mana dzīves nostāja. Pirmkārt, tāpēc, ka redzu, cik truli uz vairākiem gadiem paliek cilvēki, kuru ģimenē ienāk bērns. Zinu, ka mani noteikti tūlīt par to apries māmiņas, bet man vienalga. Protams, zinu un pazīstu arī izņēmumus - vecākus, kuri paralēli bērna audzināšanai prot sevi pilnveidot, attīstīt ārpus tās un ļoti daudzveidīgi bauda dzīves iespējas. Un tomēr - ja man vismaz uz septiņiem, astoņiem gadiem jāpārvēršas par neizgulējušos zombiju, kurš spējīgs runāt vien par autiņbiksītēm, kolikām, rāpulīšiem, bērnudārziem utt., kuram nav laika apsēsties un mierīgi palasīt grāmatu, pameditēt, aiziet uz koncertu, pilnīgi atslēdzot prātu no tā, ko auklītes vai vecvecāku sabiedrībā dara bērns, es to negribu. Es pazīstu sevi un apzinos savu egocentrismu, bez brīžiem sev es nespēju normāli funkcionēt.
Otrs arguments ir tīri personīgi iemesli - ģenētika un slikts kontakts ar bērniem. Un nē, es nedomāju, ka ar savējo šis kontakts taptu citāds.
Trešais ir daktera Kļavas viedoklis, kuram es piekrītu - par to, ka nedrīkst un nevajag domāt par bērnu tikmēr, kamēr prāts un personība nav nobriedusi, un pats vēl esi galīgi stulbs. Šī doma iet roku rokā ar pirmajā argumentā minēto par egocentrismu un rakstura īpatnībām, kas man neļautu normāli rūpēties par bērnu.

Puisis bērnus grib, bet ne tagad. Apzinos, ka nākotnē attiecības tālab var izjukt. Protams, simtprocentīgi nevaru apgalvot, ka pēc 5 gadiem manās smadzenēs nebūs notikusi vai man dieniņ, bērniņš! (l) revolūcija, tāpēc šobrīd dzīvoju šodienai, šim laikam. Nākotne rādīs, kā viss izvērtīsies.

Vēzis, utt. Melot, ka lakatu ap galvu stila pēc nēsā?

Cilvēki ar šo diagnozi bieži vien ļoti cenšas apslēpt to.. Tāpēc jau arī bieži vien tiek ieguldīti līdzekli dārgās un kvalitatīvās parūkās, permanentajos makeup utt.

Ne jau visi cilvēki grib ieriebt ar saviem komentāriem par otra veselības problēmām. Vienkārši ne visi saprot, kā reaģēt un ko teikt ..kādu reakciju sagaida cilvēks, kas atklāj savu problēmu..

Nu, superiiga Tu, autore, esi, saakumaa taa ir Tava probleema, tad taa iisti nav Tava probleema, tagad atkal "tipa" Tava personiigaa probleema, bet Tu veelies VISPAARIIGU viedokli :-D

Redzi, ja Tev vajadzeeja VISPAARIIGU viedokli, tad vispaariigaa stilaa jautaajums arii bija jaauzdod, jo tie pastaastinji no Tavas dziives ir kaut kaads shausmu staasts, kuri prasaas peec "objektiivi subjektiiva" nevis vispaariiga viedoklja. Ar pastaastinja numur viens sekaam tiesiskaa valstii tiek galaa attieciigaas instituucijas, liidz pastaastinja numur divi situaacijai neviena sieviete ar smadzeneem galvaa nenonaak, jo lopam numur 1 no pirmaa pastaastinja jau bij jaaseed aiz resteem par izvaroshanu un lopam numur divi no pirmaa pastaastinja bij jaabuut pamestam (plus veel kriminaali tiesaatam par to, ka sleepa/nezinjoja/piespieda nezinjot par smagu kriminaalpaarkaapumu), nekaadiem beerniem ar lopu numur divi nebija jaatiek plaanotiem.

Vispaar shobriid nav pat svariigi, vai taa ir taisniiba/daljeeja taisniiba/trolljoshanaas :-D Absoluuti shokeejosha ir tos visu, kuras pienjem, ka abi pastaastinji ir reaali, foruma daliibniechu attieksme. N-taas daamas pirmajaas lapaas ljurina, ka iespeejams viiriesha domas esot mainiijis tas notikums ar braali, vajagot nodaidiit un izrunaaties :-DTe tieshaam ir jaasit galva pret sienu un jaakliedz "QUO VADIS". Par to, ka izvarotaajam jaaseed - ne vaarda, par to, ka par izvarotaaju bij jaazinjo - ne vaarda. Par to, ka viiram jau bij jaabuut eksviiram - ne vaarda. PAR AUGSTAAKO DIPLOMAATIJU VINJAS TE LJURINA. Toposhaas maates taas esot??? Es tieshaam ceru, ka kaadaa jaukaa dienaa juusu toposhaas meitas nenonaaks autores pastaastinjos aprakstiitajaas vienaa no otras izrietoshajaas situaacijaas, jo juus esat stulbas kaa zaabaki. Ja gadiijumaa juusu meitu izvaros viira/drauga braalis, juus ieteiksiet savai meitai, kaa labaak plaanot beernus ar sho draugu/viiru, kursh ne pirkstu nepakustinaaja peec tam? Kaut kaads absurda teaatris.

Zheel, ka liela dalja sievieshu ir paklaajinja vietaa un ir paaraak stulbas, lai saprastu, ka pashas vien kaa paklaajinjsh ir izklaajushaas.

Jauku dienu 8-)

Cerams, tagad Hexe labāk sajutās, kad nolaista žults.. :-D

Bērnus nevēlos, patīk, ja laiks, kas ir, ir mans. Es to varu izmantot kā gribu. Esmu jau tajā vecumā, kad vajadzētu radīt bērnus, bet neesmu tam gatava, patīk un uzbedos pati kā bērns.
Lai gan neesmu kategoriski noskaņota, ka negribu bērnus. Gan jau pienāks brīdis, kad sagribēsies:-) un tas būs ap 35 varbūt:-D