Viss jau forši utt., prieks, ka meitene sapratusi, ka nevajag ar kuru katru likties gultā.. Bet ziniet, smieklīgi palika, kad izlasīju "nelikšos gultā līdz nezināšu, ka mīl". Cik daudzas no jums arī tagad liekas ar kādu vīrieti gultā tikai tad, kad zin, ka tiešām 100% mīl? Randiņu periods gadiem norisinās vai kā? :-D bet nu tas tik tā, nedaudz ar ironiju
Kopumā - prieks, ka pati saprati, ka nav prāta darbs ar puisi otrajā reizē jau nodarboties ar seksu. :-)
Es gan vairāk pieturos pie domas, ka nevajag jau uzreiz mīlēt vai vēl nez ko, bet iepazīt cilvēku vismaz tik ļoti, lai par visām pirms procesa bailēm, nedrošībām un visu var parunāt pirms tas notiek. Iepazīt tik tuvu, lai tas nav neveikls (labi, tas tāpat būs neveikli) process, pēc kura tev gribas ielīst zemē, jo esi sapratusi, ka šis noteikti nebija tas cilvēks, kas būtu pelnījis, ka zaudē ar viņu savu nevainību.
Puisim, ar kuru 1. reizi nodarbojies ar seksu nav jābūt tavai mūža mīlestībai, īstajam, vienīgajam, princim baltā zirgā utt. Bet viņam noteikti jābūt vismaz tavam draugam, ar kuru vari uzturēt arī saturīgu sarunu, iziet pastaigāties vai vienkārši pavadīt kopā jauku un patīkamu rītu/dienu/vakaru. :-)
59
