Man liekas, ka no tā ir jāizaug. Protams, nevar jau garantēt, ka viņš nav vienkārši raksturā paštaisns...
Man arī ir nācies domāt, kā risināt šādu problēmu. Bija laiks, kad cenzdamies pierādīt, ka otram nav taisnība, cirtām durvis, pa gaisu lidoja lietas.. Joprojām ir jautājumi, kuros redzu, ka mani nesaprot, bet ar to samierinos, jo ir lietas, ko, neizbaudot uz savas ādas, otrs pa īstam nesapratīs nekad un es varu izlīst no ādas, bet viņš paliks taisns kā koka kāts.
Man prieks, ka manam puisim ir draugi, kuri nereti viņam aizbāž muti un ar konstruktīvu diskusiju palīdzību pierāda, ka pasauli iespējams redzēt dažādi.
Jāskatās, kādos jautājumos konkrēti tavs puisis postulē absolūtu paštaisnību, varbūt ar kādiem viltīgiem paņēmieniem un bez liekiem strīdiem un asarām, var viņu bez laušanas drusku pieliekt. ;-)