Miegs vēl tā īsti nenāk, laikam arī tāpēc, ka domas svaidās uz visām pusēm, bet ne par to būs stāsts. Savos nu jau 24 gados ikdienu pārsvarā aizņem darbs, kas tā kā būtu pilnīgi normāli. Brīvdienas kā jau vairumam cilvēku - sestdienas un svētdienas. Bet problēma ir tajā, ka esmu laikam nedaudz ierūsējis vai iesēdējies rutīnā, jo brīvdienas pavadu pēc vienas metodes, īpaši neko nemainot, kas noteikti ir par iemeslu tam, kādēļ vēl līdz pat saviem 24 gadiem man nav bijušas nevienas nopietnas un patstāvīgas attiecības. It kā 24 gadi vēl nu galīgi nebūtu tas kritiskais vecums, neesmu pat vēl nonācis līdz pat īsta vecpuiša vecumam. Bet par cik ikdiena darbā nav tikai ofisā, jāstaigā šurpu un turpu, nākas bieži redzēt tos laimīgos, kuri ir viens otru atraduši. Tas liek pie sevis aizdomāties - nez, kāpēc man vēl joprojām nav izveidojušās attiecības? Es nu galīgi nebūšu no tiem, kas spēs pieiet tā vienkārši klāt pie kādas meitenes uz ielas un uzsākt sarunu, lai gan neslēpšu to, ka skatienus un smaidus no meitenēm uz ielas nākas diezgan bieži saņemt, bet šie skatieni un smaidi kā likums nāk tikai no jau aizņemtajām. Ir pat sanācis divas meitenes, kuras nācies biežāk ikdienā satikt, savā ziņā savaldzināt, jo ikreiz, kad viņas mani satika, veltīja ilgākus skatienus un smaidus. Prasīsiet, kāpēc tad nespēru nākošo soli? Tāpēc, ka esmu uzmanīgs. Man ļoti nepatiktu saņemt atraidījumu no meitenes. Un no šīm divām meitenēm tas noteikti būtu nācis, jo viņas bija jau aizņemtas. Man viņas abas patika, tāpēc nedaudz sirsniņā iedzēla, bet tas tagad nu jau aiz muguras, tāpēc vairs ļoti nepārdzīvoju.
Daudz ko pārdomājot, esmu nonācis pie secinājuma, ka ir pienācis laiks pašam beidzot sākt rīkoties, spert soli tālāk, lai atrastu savu īsto un vienīgo. Tieši tāpēc nolēmu uzrakstīt šeit, lai uzzinātu meiteņu un sieviešu domas par to, kur man meklēt tās brīvās un neaizņemtās. Uz kādiem pasākumiem un vietām man labāk doties - vai tas būtu teātris, muzejs un tamlīdzīgi? Es galīgi negribu dzirdēt runas par to, ka var izmantot iepazīšanās portālus, jo priekšroku dodu iepazīšanās dzīvē. Tas man ļautu arī beidzot tikt vaļā no savas esošās brīvdienu rutīnas un ieraudzīt, iepazīt ko jaunu, kas noteikti veicinātu sarunas. Lai arī filmās visa tā - satikās meitene un puisis, saskatījās un iemīlējas, parasti ir pārspīlēti un samāksloti, nenozīmē to, ka tā nevar notikt arī dzīvē. Nešaubos, ka kādu dienu kādā pasākumā varētu atrast savu īsto un vienīgo, kura varbūt arī tagad kaut kur domā par to, kur palicis mans īstais.
Būšu priecīgs lasīt dažādus viedokļus, domas un pārdomas par šo tēmu. Varat droši aprakstīt savu pieredzi, kā iepazināties ar savu īsto, kā noritēja process līdz patstāvīgām attiecībām utml. Nu kaut kā tā.
1
