Atceros, pirms pašreizējā vīrieša ēras reizēm gāju uz randiņu. Sarunāts randiņš ar svešinieku, jautā - kur iesim? Es saku - davai uz Sky&More Čili picu, man tuvu sanāk. Vīrietis - nū, varbūt kaut kur citur? Es: nē, man šī vieta ir izdevīga, gribu tur. Aizeju uz picēriju, skatos, sēž jau priekšā, dzer tēju (!). Pienāk viesmīlis, jautā, vai ko pasūtīsiet. Saku - jā, apskatīšos. Vīrietis sēž, klusē. Pasūtu kafiju+saldo pa dažiem eiro. Vīrietim joprojām tēja. Randiņa beigās labākajā gadījumā piedāvāja samaksāt, bet vienreiz viens paziņoja, ka jāmaksā ir man, jo es taču strādāju.
Un tā ar 3-4 vīriešiem pēc kārtas. :-D Kafijas un tējas mīļotāji. Labākais ir tas, ka es tikos nevis ar 20+, bet drīzāk 30+ vīriešiem. Uzminiet, vai vēl kādreiz gāju uz kādu randiņu.
Vai arī vēl viens paziņa - strādā celtniecībā, pelna 2500, pats lielījās. Tagad viņam bēda: no draudzenes aizgājis, dzīvot nav kur, 3.golfs noklapējis, braukt arī nav ar ko. Nopirkt citu auto kaut pa 1000 eur vai paņemt nomā pa 10 eur dienā, vai noīrēt moteli uz brīvdienām pa 20 eur par nakti arī nav opcija. Pats brīnās, ka viņam nav draudzenes.
Riebjas knauzeri.