Atā nevainībai

Neons, nu labi 17 nav baigi nopietns vecums, bet, manuprāt, esmu diezgan atbildīga, tāpat arī puisis, un ārstu apmeklēju regulāri. Un atkārtošu, ka mēs izsargāsimies, protams, iespēja palikt stāvokli ir, bet tā ir niecīga.

Ja vienīgais iemesls "nebūt gatavai" ir finanses un dzīvesvieta - tās ir atrunas.

Tas ir tikai normāli ka cilvēks nevēlas ienest pasaulē jaunu dzīvību kad iespējams pats par sevi knapi spēj parūpēties. Sievietei nav jāziedo uz pāris gadiņiem savi dzīves plāni lai varētu par bērnu parūpēties. Tieši tāpēc cilvēki izsargājas lai izvairītos no šādiem atgadījumiem un pagaida piemērotāku brīdi. Visiem arī nav radu bars un naudas iekrājumi lai visu spētu pavilkt.

MJ, zini ar to "psiholoģiski gatavs" arī nav viennozīmīgi... Es,piem., domāju, ka esmu gatava bērnam kā fiziski, tā psiholoģiski un finansiāli. Ilgi censonējām, paspēju jau pat iznervozēties, ka nav sanācis ar pirmo reizi, sapņoju par grūtniecību un apskaudu garāmejošas grūtnieces uz ielas... Un tad pienāca tā diena - divas strīpiņas testā. Un iedomājies? Es stāvu un saprotu, ka neesmu gatava, ka negribu, ka...man nevajag to! Nu un kur tad pačibēja tā gatavība?... Tu nevari būt patiesi gatavs tam, ko nekad neesi piedzīvojis. Un tā negatavības sajūta pavadīja mani visu grūtniecības laiku. Atlika vnk turēties pie nospraustā mērķa un uzņemties atbildību - esi vai neesi gatavs, tam vairs nebija nekādas nozīmes. Nācās koncentrēties uz citām lietām, lai muļķības prātā nenāktu. Un, protams, labi, ka man ir meita!

Tāpēc davaj psiholoģisko gatavību noliksim malā, jo labāk vispirms tomēr izvērtēt citus faktorus, kas var izrādīties daudz būtiskāki, jo pēc pirmās reizes - atpakaļceļa nebūs.

jo pēc pirmās reizes - atpakaļceļa nebūs.

Nav jau arī tik traki :-D Tāda sajūta ka iet runa par cilvēku nogalināšanu, kā iešauta lode starp acīm tā vairs atpakaļ ceļa nebūs :D

Manuprāt, meitene izklausās pietiekami prātīga, lai uzsāktu dzimumdzīvi. Tikai mammai gan vairs neko šai sakarā nestāsti.

Ar mammu vispār vairs nerunāšu, draugu neklausisu vairs :-D

Un tā pēkšņā sajūta ka neesi gatava bērnam tajā mirklī kad viņš piesakas arī ir normāla parādība jo nevar jau zināt kā viss nākotnē tālāk būs. Tas gan nenozīmē to ka ja galvā esi gatava bērniem, tad nevajadzētu ņemt vērā finanses pirms gādā bērnu. Uz tādas uztveres arī rodas mazturīgas ģimenes jo pa priekšu taisa jo gribās, bet pēc tam domā.

Piekrītu Neona viedoklim.
Savu nemaz neizteikšu, jo tas būtu diezgan skarbs.

Manuprāt, meitene izklausās pietiekami prātīga, lai uzsāktu dzimumdzīvi. Tikai mammai gan vairs neko šai sakarā nestāsti.

+

Galvenais nedarīt to ko pati nevēlies un uz to arī uzstāj jau no paša sākuma. Tas par to pašu izsargāšanos un protams visādām citām seksa lietām, ja nenostādīsi konkrētus rāmjus pašā sākumā, tad vēlāk būs vel grūtāk tos rāmjus mainīt.

MJ, nē, es protams neapgalvoju, ka jābliež bēbis tik augšā neskatoties ne uz kādiem apstākļiem. Es runāju par to "gatavības sajūtu", ka tas patiesībā nav nekas! Ne attiecībā uz bērniem, ne attiecībā uz attiecībām vai dzimumdzīvi, vai jebko citu. Tā ir ļoti virspusēja sajūta, kas momentā var mainīties un neko īsti nenozīmē.
Nu īsāk sakot - jādomā ļoti pragmatiski, izvertējot riskus un iespējas un arī iespējamos "B" plānus.

Es teiktu, ka 17 gadi ir par agru, jo... iemeslus jau esmu uzskaitījusi iepriekš. Un puisis arī neizklausās pieaudzis prātā. Uzsākt dzimumdzīvi, jo tā gribās vienkārši - neizklausās pēc laba argumenta.
Bet nu - tā nav mana izvēle. ;-)

Izglītojies. Tas nav uzbrauciens, bet reāls ieteikums. Esi gudra. Kamēr tev neuzrāda STS izrakstu par to, ka cilvēks ir vesels (būsim reālas, viņam ir 19, domāju, ka vēl 2 bez autores ir ļoti liela iespējamība), nekad nepiekrīti nodarboties ar to bez prezervatīva. Pati pēcāk būsi vainīga. Un nepazīsti tu to cilvēku tik labi šajā jomā, lai būtu spējīga spriest pēc 8 mēnešiem, ka oo jā, viņš sevi kontrolē uz 200%! (t)

Asiņo, ja himēnu pārplēš. Tā ir elastīga, bet ja viņu ieplēš, tad asiņo. Elementāri. Nebraukā pa sausu stabu.

Es mātes vietā arī šaubītos par jaunā cilvēka motīviem. 16/17 tomēr nav tas pats, kas 18 legālā izpausmē. Jā, tu vari ņemties ar ko vēlies, bet pilnu atbildību par tevi tāpat nes vecāki.

Veiksmi, trolli

Protams, tā gatavība, kā jau saki, citreiz nepienāk vispār mūsu galvās, bet, kad ir un jārūpējas par mazo dzīvību, tad visas raizes aizmirstas un tas ir jādara, bet, kā jau saki, negribu tagad, kad vēl par sevi līdz galam nepastāvu, kamēr nav sava dzīvesvieta, stabili ienākumi, jā, arī papīrs, nevar teikt, ka karjeru lieku pirms, bet pašlaik tiešām bērnu nevēlos, man uz šo brīdi viņš būtu nasta, pēc 5-6 gadiem jau noteikti runāšu citu dziesmu, kas man, tikai un vienīgi man, būtu optimāls vecums. Citām varbūt 35, citām jau 22, kā Unique, re, kāda forša mammīte šajā vecumā :))

Par tēmu - manuprāt, izklausies pietiekami nobriedusi, bet nu tiešām izsver visu par un ap, forši, ka arī draugs uzklausa Tavu viedokli un jūtas!

Pilnībā nepiekrītu Neons viedoklim. Ir cilvēki, kas apzinās, ka viņi bērnus negrib un nekad negribēs, tāpēc viņi nav atturībnieki. Tāpat arī nepiekrītu, ka vajadzētu pagaidīt kādu, lai būtu 17, jo tas izklausās labāk.
Manuprāt, ar seksu ir jānodarbojās tad, kad pats esi gatavs un zini kā izvairīties no tā, lai nepaliktu stāvoklī (protams, ja uzreiz jau negribi pati tikt pie bērna). Es arī bērnu šobrīd negribu, un es nemaz nedomāju par to, ko darītu, ja man būtu - jo es zinu, ko darīt, lai nebūtu :) Nav tā, ka pieaugušu un apzinīgu cilvēku sekss uzreiz tevi padara grūtu. :D

Un, manuprāt, tas, ka sieviete negrib bērnu, ir tieši vispamatotākais attaisnojums, nevis kaut kāda atruna.

Es teiktu, ka 17 gadi ir par agru, jo... iemeslus jau esmu uzskaitījusi iepriekš. Un puisis arī neizklausās pieaudzis prātā. Uzsākt dzimumdzīvi, jo tā gribās vienkārši - neizklausās pēc laba argumenta.

Tas jau arī kā kuram. Nez man pašai pirmā pieredze bija laikam 16 gados ar vienaudzi ar kuru pēc tam vel gadiem biju kopā un pirms tam satikos apmēram gadu. Nožēlot to tiešām nenožēloju un ne pret ko pieredzi nemainītu. Vienīgais ko es darītu savādāk būtu prezervatīvu izmantošana tajā laikā.
Nebija arī tā ka būtu baigi trakulīga un nepieaugusi toreiz. Atbildības sajūta bija, viss bija, vienīgais tā gumija nebija kuru arī pēc tam vēlāk attiecībās runājoties, tā arī neuzsākām lietot. Teiktu ka ļoti noveicās, tāpēc arī vairs nekad negribu tos uztraukumus par iespējamiem bērniem un par slimību saķeršanu vispār nerunājot.

Ja meitene pati jūtas tam gatava, tad acīmredzot viņa ir tam gatava, tas kas notiks tālāk jau ir viņas pašas darīšana, es tik izvērtētu to vai šis partneris ir tas īstais ar kuru grib zaudēt to nevainību.

Ir tāda sajuta, kas vins ir tas "īstais" ( es teiktu, ka vins man ir svarīgākais cilveks, kuram tiešām uzticos. Vārds īstais, manuprat, skan diezgan banāli). Vins man ne sekundi nav neko uzspiedis vai pieprasījis, tāpēc vien es domāju, ka esmu svarīga viņam..:-) Varbūt kads teiks, ka izklausās naivi, bet tie ir tomēr 8 mēnesi, kuri pavadīti kopa, tāpēc uzticos gan..

Nu gan. Ja vēl nevēlas bērnu 20+ gadu vecumā tas ir pilnīgi normāli. Pat ja arī spēj materiāli nodrošināt. Es vienkārši pašlaik nevēlos . Katrai tas mātišķums parādas citā laikā. Dažas jau no bērnības sapņo par ģimeni, citas 30 gados dzemdē. Es nesaprotu šito - atrunas.
Pluss, sākotnēji nebija runa par spēju kaut ko dot 17 vai 21 gada vecumā, bet - jānodarbojas ar seksu kad esi gatavs bērnam . Pie tam tas ka vecāka sieviete var dot vairāk galīgi NAV viennozīmīgi. Es zinu pusaudzi, kura ir lieliska mamma( vairs jau ne pusaudze) .

17 gadi seksam ar puisi ko mīl un ir ilgi kopā nav nekas ārkārtējs.

Uzsākt dzimumdzīvi, jo tā gribās vienkārši - neizklausās pēc laba argumenta.

nopietni? kādam TAD jābūt iemeslam, lai uzsāktu dzimumdzīvi? Kādam ir tevi jāpiespiež? jāsasniedz noteikts vecums pēc kādām senām tradīcijām? :D :D :D man likās, ka VĒLME ir pats galvenais arguments, lai to darītu. abu kopīga vēlme pacelt attiecības jaunā līmenī.

wtf..

Es ar nesaprotu, kādam iemeslam jābūt, ja ne tāpēc, ka abiem gribas..

Jābūt gan laulību apliecībai, gan ārsta izziņai, ka esi psiholoģiski gatava bērnam, jo principā arī, ja neliekas, ka esi gatava, tu tāpat esi. :D