Meitenes, jums paveicies vai arī man asa mēle un nemāku mīļi palūgt, bet tāds nu man priekšstats par rūdītajiem smēķētājiem radies.
Pati smēķēju jau kādus 8 gadus, bet esmu svētdienas pīpmanis un tāpēc, ka nav tik liela (muļķīgi būtu teikt, ka vispār nebūtu) atkarība, nav grūti ne malā paiet, ne nomest to pīpi, ja kādam traucē. Tie, kas velk aptuveni paciņu dienā vairāku gadu garumā, tie arī ir tie, kas cīnās ar nagiem un zobiem par savu zārka naglu. Gan jau ir izņēmumi, bet neesmu sastapusi, tāpēc arī tik kategoriski.
Autore sākotnēji norādīja, ka lūgums iet smēķēt ārā, ir ignorēts. Šaubos, ka turpmāk būs citādāk.