Kad vīrs/draugs aiziet ar čomiem uz bāru...

Man ir tendence piezvanīt pajautāt, cikos būs, bet mēģinu savu vēlmi kontrolēt apslāpēt un to nedarīt.

Manējais arī nekur neiet, bet man pašai citreiz ar draudzenēm sanāk aizkavēties. Saku, ka būšu vienpadsmitos mājās, bet atnāku divos. Es vnk zinu, kā tas ir, tāpēc arī vīrietim nepārmestu, ja viņam tā gadītos. Galvenais ir uzticība abu starpā. Ja tā tiešām ir vnk aizkavēšanās draugu lokā, tad neredzu iemeslu par to pārmest! (l)

Uzstājīga zvanīšana, zāģēšana un jautājumi šķiet drausmīgi kaitinoši tai brīdī, kad tu atrodies tai bārā ar draugiem, tāpēc es cenšos tā nedarīt, jo zinu, ka man riebtos, ja viņš tā darītu. Vīriešiem vispār ārkārtīgi riebas šāda veida kontrole, kur nu vēl čomu priekšā. Tur tak jāizliekas, ka esi nezin kāds lauva, lai gan mājas mazs jēriņš, kam no rīta ibumetīnu pie gultas vajadzēs pienest :-D

Mums ir vienošanās, ka pirms iziešanas viņš pasaka vai uz visu nakti vai uz pāris stundām, tas arī vienmēr tiek ievērots. Tas pats attiecas arī uz mani. Neesam vairs pusaudži, ir darbs un cita atbildība, grūti neplānoti aizvilkties uz visu nakti vai dzert tā, ka nesaproti, kas pretī nāk un kas zvana.

Iepriekšejās attiecības bija murgs. Draugs varēja neko nepasakot vienkārši pēc darba palikt kaut kur un nebūt mājā, tel.necelt, logiski, ka tādā gadījumā ir zvani viņam. Vēl mēdza naktī piecelties un aiziet tusēt. (t)
Murgs, ne attiecības. Tas viss beidzas tad, kad man jau bija vienalga uz to visu, bet tad jau bija par vēlu ko mainīt.

Ja iepriekš pasaka, ka iet tusēt un pasaka, cikos aptuveni būs, nav ko zvanīt. Lai cilvēks atpūšas, Tu taču pati arī ej atpūsties bez viņa, nepatiktu ja zvanītu un kontrolētu.

Manējais visu vienmēr pasaka :) Kad ir aizbraucis ar raugiem izklaidēties es nekad parasti nekoneprasu viņam, janu vienīgais aizsūtu sms ar jautājumuko labu dara lai būtu jau skaidrs tālākais scenārijs :D

es esmu laimīga, ka draugs aizbrauc uz pokera vakaru,jo tad man ir laiks pašai sev. nav konkrētu laika kad viņš būs. un pats vienmēr padod ziņu. tā kā vispār nesatraucos. protams ja sak,ka būs 3.00 naktī un es pamostos 5 rītā un viņa nav. varu satraukties. mazums kas. :)
man kaut kā paveicies,ka viņam neinteresē vecrīga un nodzeršanās. viņš vienmēr visur brauc ar mašīnu. tiešām nav pamata uztraukumam. :D

Pats uzraksta, pajautā, ko daru, pastāsta, kā iet viņam. Ja vajag, varu arī sazvanīt, vienmēr atbildēs. Bet viņš ļoti reti iet viens kaut kur ar draugiem, viņiem kaut kā vairs nav aktuāli vakari bez otrajām pusītēm. Kādam vienmēr būs līdzi draudzene.

Bet tieši nesen bija viens atgadījums, kad man zvanīja viena drauga meitene un jautāja, vai viņas draugs nav kopā ar manējo. Viņas draugs ciemojās pie mums, es jau gāju gulēt, manējais ar to draugu sēž, iedzer pie mums mājās. Bet meitene savējo sazvanīt nevar. Aizeju pie tā puiša un saku - nu tak atbildi meitenei, viņa uztraucas. A viņš - kāpēc man atskaitīties...(t) Tas gan man tā skumji likās - pateiktu, kur ir un viss, nevis sēž vēsā mierā, kamēr meitene bezjēgā uztraucas. Es arī noteikti uztrauktos, ja nevarētu savējo sazvanīt un vispār nezinātu, kur viņš ir. Tas, cikos viņš atnāktu, vairs neinteresētu, bet, ja nesaka, kur iet, kur atrodas, ignorē zvanus un īsziņas, tas gan uzdotu pa nerviem.

Piekrītu mistalee_. Man arī nervu šūnas iepriekšējās attiecībās būtu labāk saglabājušās, ja vienkārši atbildētu. Mešana pāri jau vairāk uzkurina. Mazums, kaut kas noticis. Vienkārši atbildi, ka esi ar draugiem un kavēsies. Tiešām tik grūti? Bet, kad es kaut kur gāju, tad ik pa pusstundai bija jāatskaitās. Aizgāju uz klubu, tad vispār bija murgs. Vislaik tik rakstīja, kad būšu mājās, ko daru, kas tur vēl ir... Bet viņiem tas viens sms, esot draugu kompānijā, ir jau apgrūtinājums.

Tajos retajos gadījumos, kad manējais kaut kur aiziet, tad viņš ir aizgājis. Kad atnāks, tad būs. Es nezvanos utt. Ja kaut ko tiešām vajag aizrakstu sms ar konkrētu jautājumu un pēc brīža saņemu atbildi. (Piemēram, viņš ir asinājis nažus un asināmo nav nolicis vietā, bet man to vajag. Tad konkrēti uzrakstu "Kur noliki nažu asināmo?" un viss.), bet tādas vajadzības, ko nevar atlikt, man ir reti, tāpēc lielākoties viņam vispār ir svēts miers no manas puses. Nekad neprasu, kur ir, ko dara un kad būs mājās - kur ir, pastāsta pats, kad būs mājās, lielākoties pats nezina un man patīk, ka viņš saka, kā ir - ka nezina, nevis sola, ka būs pēc stundas, divām vai trim un tad neierodas.

Manējais tad pamācīja savu draugu, ka vajag atbildēt, un ar mokām šis atbildēja. Es biju citā istabā un dzirdēju kā tā meitene telefonā raud... Loģiski, ka var sadomāties nez ko.
Tāpēc priecājos, ka mans vienmēr atbildēs. Arī ja par daudz iedzēris un zina, ka es par to bubināšu, tāpat atbildēs un pateiks, kas notiek, kur ir un kad taisās uz mājām.

Priecājos, ka mums tādu problēmu nav. Vienmēr viens otram pasakam, kur būsim un tur arī esam. Vienmēr man atbild un man īpaši tas nav jāpiekodina, jo viņš rēķinās ar mani.
Kā arī es viņu nekontrolēju un nelieku atskaitīties cikos konkrēti būs mājās un ja atnāk stundu vēlāk, tad nestāvu ar pannu pie durvīm. Neesmu jau viņa māte, lai kontrolētu cikos nāk un iet.

Nekontrolēju- kad atnāks, atnāks.
Pašā sākumā gan par šo bija kašķi.
Ja tik ļoti gribas zināt laikus, kad pārradīsies, tad es ieteiktu sūtīt sms, ne zvanīt.
p.s. daudzām te skaudra pieredze šai situācijā, skumji...

Tā zvanīšanās no malas izskatās tā, ka sunīts atlaist no ķēdes un nu saimniece sauc viņu atpakaļ, jo paskraidīšanas laiks beidzies, atpakaļ pie ķēdes.

Daudzi saka, ka vīriešiem esot kauns, ja zvana sieva/ draudzene kad viņi ir ar saviem čomiem, nezinu vai tā ir. Gribas vienkārši zināt, kad šis būs mājas.

Kauns ir, kad sieva/draudzene zvana ik pēc 10 minūtēm. Un pēc tam, ja kaut kas reāli notiek, kad viņam vajag steidzami būt mājās, klausuli neceļ un ignorē. Apmēram, kā stāstā par puiku, kas kliedza 'vilks' ;-)

Vienkārši katru reizi kad pasaka - tūlīt būšu, atnāk tikai pēc 3 Stundām. Tomēr cilvēkam ir jābūt kaut kādai laika sajūtai.
Tad lai uzreiz saka: būšu vēlāk.

Situācijā, kad viņš pasaka, ka būs vēlāk tu netaisi histērijas lēkmes. Tas varētu būt iemesls viņam teikt, ka būs tūlīt.

Tām, kuras saka: ārprāts un, kā es te baigi zāģēju, tad jau nezinu, cik normālas ir te dažu attiecības. Vispār jau tas ir normāli uzzvanit un paprasit, kad cilvēks būs mājās. Vakar pateica: ilgi nebūsu, izgāja vienpadsmitos, atnaca četros naktī.
Un jā, starp citu, ja es atpūstos ar draudzenēm mani netraucētu, ja otra pusīte man uzzvanitu. Man pat būtu patīkami, ja par mani painteresejas.

Un jā, starp citu, ja es atpūstos ar draudzenēm mani netraucētu, ja otra pusīte man uzzvanitu. Man pat būtu patīkami, ja par mani painteresejas.

Nu redzi, kā ir-vieniem tas ir patīkami, otriem kaitinoši un nevajadzīgi. Tavs puisis acīmredzot pieder pie otrajiem...Tev tāda zvanīšanās šķiet normāla, Tavam puisim droši vien nē, ja jau nevēlas atbildēt, tā kā grūti pateikt, kam tās attiecības normālākas-Tev, kas puisi grib turēt pavadiņā, vai tām, kuras saka, ka Tu zāģē čali un savās attiecībās nesēž pie pulksteņa un minūtes neskaita...

Vakar pateica: ilgi nebūsu, izgāja vienpadsmitos, atnaca četros naktī.

Kādu atbildi tu vēlējies saņemt, mierinājumu, sava vīrieša nosodījumu - redz kads šis ļauns, nesaprot tevi nabadzīti. Cosmo forums tavu problēmu neatrisinās. Ej runā ar savu otro pusīti.

Vispār jau tas ir normāli uzzvanit un paprasit, kad cilvēks būs mājās.

Manuprāt, ir normāli tādas lietas noskaidrot, pirms cilvēks iziet no mājas, nevis traucēt viņu pasākuma laikā.

Manuprat ir normali neiztureties pret savu virieti ka pret mazu bernu.