Nu bet kāpēc fotosessija iedomājama vien statiskās pozās foto salonā pie balta fona? Citu variantu nav vai?... Man arī patīk nesamākslotas bildes, bet nu - dzemdîbas nav tas notikums...
Daudz vairāk man tad patīk jaundzimušo bildes, kur viņi tā smuki čuč un ir saģērbti rūķīškostīmiņos, vai mazās bizbizmārītes/laumiņas/princeses utt. tērpā. Jā, samāksloti, bet tā mīlīgi! Bet sāpēs pārgriezta seja, sviedri, pampums, dubultzods, asaras un puņķi - brēcošs mazulis notašķîts ar asinīm un placentas paliekām, un nabas saiti, kas vēl stiepjas starp kājām sievietei... Nav tas, ko es gribētu redzēt atkal un atkal savā ģimenes albumā. Vienīgi moments, kad mazais jau ir uz punča - tas vēl šķiet tā aizkustinoši, kad mamma, tētis un mazais ir redzami visi trīs vienā kadrā apskāvušies. Tas ir vienīgais kadrs, kas šķiet īpašs un svarīgs!