Par strādāšanas tematiku

Jā, piekrītu, ja studē!
Es arī strādāju no 18 gadiem, un, kad man būs bērni, tad darīšu visu, atbalstīšu, lai maniem bērniem nav jāstrādā kamēr mācās.

Serēna

Tam paziņam ir daudz kredītu no sms credit firmām un pašam lāgā nav par ko dzīvot.
Es domāju, ka drīz būs finansiāls bankrots. Ka viņš visu nevarēs pavilkt.
To aizmirsu pierakstīt.

Es domāju, ka normāli ir nesatraukties par to, kā dzīvo paziņas :D

1. Tā nav tava darīšana.

2. Jā, ir normāli. No strādāšanas apvienošanas ar studijām 95% gadījumu cieš studiju kvalitāte. Strādāt pusslodzi savā studiju jomā - tas, protams, vēlāk būs pluss, tas būtu to vērts. Bet strādāt dajebkur, sataisīt parādus studijās, tikai tāpēc, ka Santa11 savulaik 18 gados strādāja - ja šī meitene to nevēlas, un viņās vecākiem finanses to atļauj, tad lai viņi tā dara. Nekā nenormāla tur patiešam nav.

cormeum

Bet man tā situācija liekas bišku dīvaina.
Cik ilgi tā vilksies pie milzīgiem parādiem mēnesī, kuri nav 100 eiro pa mēnesi.

57days

Man prasīja, lai es naudu aizdodu.

Neaizdod, ja negribi. Kur problēma?

Nu ja vecākiem jādzīvo pusbadā, tad īsti jauki tas nav. Tad arī bērnam būtu jāprotas kaut ko darīt lietas labā. Bet ja vecāki var atbalstīt, domāju tikai to labāko. Es arī studiju laikā nestrādāju, vecāki atbalstīja un esmu ļoti pateicīga par to. Arī saviem bērniem centīšo nodrošināt to, kas bija man :)

mistalee_

Es nedomāju, ka tur baigi turīgie visi ir.

Protams, ka normāli. Lai atbalsta kaut visu mūžu, ja grib.

Kāpēc jālien svešā makā? Neaizdod naudu,ja negribi.
Ir normāli, ja atbalsta bērnu 22 g.v.,ja studē. Ja 22 gaods sēdētu vienkāŗsi vecākiem uz kakla, nemācītos un nestrādātu, tad gan nav normāli.

tas ir normāli, ja bērns studē, pretējā gadījumā nē.
diemžēl man rados ir ģimene, kur bērni ( 27 un 31 gadu veci ) sēž vecākiem uz kakla. tas ir skumji.

Es nesaprotu kur vispār ir teikts, kas ir normāli un kas nav. Kur ir dota kāda definīcija tam, kas skaitās normāls? Vienam normāli liksies strādāt jau no 15 gadu vecuma, citam normāli šķitīs nestrādāt vispār, bet kurš ir tiesīgs vienam vai otram ko pārmest? Ja cilvēki mazāk jauktos svešās darīšanās, moralizējot par to, kas ir labs un kas slikts, vai mērot visu pēc savas pieredzes/mērauklas, viss būtu daudz vienkāršāk. Ar varu Tev neviens aizdot naudu neliek. Cik noprotams, tad arī Tavs padoms ģimenei īsti nav nepieciešams. Neredzu, kur ir problēma.

Man atkal liekas, ka nevajadzētu līst svešos makos, bet tas tā. Ir cilvēki, kuri var studijas ar darbu apvienot, bet ir tādi, kuri to nevar. Un nevajag te murgit par sekmīgām studijām un pilna laika slodzi. Man ir tāda dzīve. Tādēļ atbalstu to, ka studiju laikā, ja tiek palīdzēts, tad tas nav nekas slikts. Vairāk izklausās, ka tev skauž, ka tev ir jāstrādā, bet paziņai nē. Un, ja tev nav vēlēšanās to naudu aizdot, tad neaizdod.

Jā, normāli. Ja pašiem ar to ir labi, tad kāpēc lai tas nebūtu normāli? Tāpēc, ka tev tā liekas?
Es sāku strādāt tad, kad beidzu studēt. Man bija 24 gadi. Un vecāki līdz tam mani finansiāli atbalstīja.

Ir cilvēki, kuri var studijas ar darbu apvienot, bet ir tādi, kuri to nevar.

Pēc manas pieredzes - vairums nevar. Protams, pazīstu tādus, kas var (ir varējuši), bet pazīstu vēl vairāk tādus, kam tas viss ir beidzies ar neiegūtu bakalauru un studiju kredītu, kas šā vai tā jāmaksā. Tas, protams, attiecas uz pilna laika studijām.

Ja studē un vecāki var atļauties uzturēt 22 gados, tad tas nav nekas slikts, ka laiku velta izglītībai un izbauda jaunību, nav ko par katru cenu strādāt, mūžs pietieks, lai atstrādātos. Bet šis nav tas gadījums.
Dzīvot no sms kredītiem vispār, manuprāt, nav normāli.