Emocionālā ēšana

Es nezinu, vai tev tieši ir tā emocionālā ēšana, bet bija laiks, kad sliktās dienās es ēdu, likās, ka tas vismaz ir kaut kāds prieks. Ar laiku vienkārši pati apjēdzu, ka tas laimīgāku nepadara. Nekādas dižās formulas tur nav kā tikai apskaidrība, ka bikses vairs nevar uzvilkt.

Varbūt var palīdzēt brīvā laika aizpildīšana.. tā, lai nebūtu iespējas tik daudz ēst. Vispār ar tik biežu sporta zāles apmeklēšanu diez kas nav tik daudz pieņemties svarā..

Es arī mēdzu apēst stresu... pret šo niķi līdz paškontrole. Skaitīju kalorijas un vienkārši neļāvu sev noteikto skaitli pārsniegt..

Es atkal nekad neesmu sapratusi tos emocionālos ēdājus. Jo, kad man ir stress un slikti klājas, ēdiens ir pēdējais par ko gribās domāt.(t)

Man arī piemīt tā emocionālā ēšana, labi, ka pēdējā laikā viss labi. Bet jā, kad ir stress, tad gribas visu ko ēst un daudz ēst. Neesmu atradusi kā ar to cīnīties. Bet kad man tā bija, tad nekādas svara problēmas nebija.
Bet piekrītu, ka kaloriju skaitīšana līdzētu.

Kad ir pēkšņi un liels stress, tad tiešām ēdiens ir pēdējais par ko gribas domāt, bet kad ir stress visu laiku un ilgstoši, tad man vajag to stresu apēst. Kā cīnīties, nezinu, teorētiski zinu, ka jāatrod kaut kas, kas var sniegt pozitīvas emocijas, bet nesanāk.

pret šo niķi līdz paškontrole. Skaitīju kalorijas un vienkārši neļāvu sev noteikto skaitli pārsniegt..

Tik vienkārši? Es mēģināju vienkārši neēst vairāk kā vajag, negāju katru dienu uz veikalu, disciplinēju sevi utt., rezultātā tikai stress vēl lielāks, kļuvu tik nervoza, ka likās, ka varētu kādu nosist. (t)

Tas nav nemaz tik vienkārši sākumā :D Bet var jau sevi mēģināt iepriecināt kaut kā savādāk... bez ēdiena.. nopirkt kaut kādu nieciņu, piemēram :)

Paškontrole nav visiem cilvēkiem, to var iegūt, taču ne vienas dienas laikā. Es neatceros kā tieši toreiz tam pieliku punktu, bet kopš tā laika esmu nometusi kādus 15kg un sapratusi, ka garšīgs ēdiens ir bauda, bet šādu baudu drīkst tikai mazos daudzumos. Vairs nekad stresa dēļ nepiekristu pieņemties svarā, jo esmu tam gājusi cauri un zinu, cik smagi jāstrādā, lai nodzītu kaut vai vienu šokolādes kūku, kur nu vēl 15 liekos kilogramus.

Esmu visādi izdomājusies ar ko aizstāt ēšanu, kā radīt tās pozitīvās emocijas, ko tai brīdī sniedz ēšana. Vienīgais, kas reizēm līdz, ir mūzika, konkrētu dziesmu klausīšanās. Nopirkt ko - apģērbu, somu, grāmatu, jau arī var, bet katru dienu tos nepērk.
Kas jums ir tas, ar ko aizstājat rīšanu? (t)

pozitīvās emocijas, ko tai brīdī sniedz ēšana

Iesaku sākt ar apskaidrību - ēdiens nesniedz pozitīvas emocijas. Īpaši tad, ja pārēdies un pēcāk jūties slikti, ir smaguma sajūta, miegainība utt. Man ēdiens ir bauda, bet bauda mazos daudzumos sniedz enerģiju, lielos daudzumos - tieši pretēju efektu.
Otrkārt, ieteiktu aizpildīt brīvo laiku, atrast kādu hobiju vai nodarbi. Īpaši tagad vasarā, ir ļoti daudz iespējas, kas neietver ēšanu. Un vakaros, ja tiešām tik ļoti gribas norauties - jāiet gulēt un jāgaida brokastis.

ēdiens nesniedz pozitīvas emocijas. Īpaši tad, ja pārēdies un pēcāk jūties slikti, ir smaguma sajūta, miegainība

Ēdiens sniedz pozitīvas emocijas tieši ēšanas brīdī. Smaguma sajūta, miegainība laikam tas ir tas, kas tieši vajadzīgs, to šķietami radītā diskomforta sajūta ir tieši tā, kas novērš domas no pamatproblēmas, kuras dēļ emocionālā ēšana tiek piekopta.
Tur jau tā lieta, ka brīvā laika, lai pasāktu ko jēdzīgu, nav. Laika ir tieši tik daudz, lai lielveikalā nopirktu kārtējo kūku un to norītu.:-/
Piekrītu, vasarā vieglāk. Man arī pašlaik nav problēmas ar emocionālo ēšanu, bet tās periodiski atkārtojas.

A cik tu sver? Jo ja tu tagad pateiksi, ka no 45kg esi par 50kg palikusi, tad es ar tevi nerunāšu :D :D

Piekrītu,tas ir tīri paškontroles jautājums,konkrēti man ēšanu gan ietekmē arī citi,ārējie faktori,vide,cilvēki,daudz un dažādi apstākļi noteiktā situācijā,dzīves posmā,bet tomēr pa lielam tās ir emocijas un vai un kādā harmonijā esmu pati ar sevi.Ar emocionālo/kompulsīvo ēšanu slimoju gadiem,kuru laikā svars ir lēkājis neiedomājamās robežās un,kad te vienā diskusijā sprieda,ka nedēļas laikā tak nevarot meitene uzēsties pat 8kg (ja pareizi atceros ciparu),es teiktu-var gan un pat ļoti.Risinājumi?Sakārtot galvu,domāšanu,gribēt izārstēties,kā jau ar jebkuru atkarību,un rīšanu patiešām var par tādu nosaukt.Kas attiecas uz meiteņu padomiem par kaloriju skaitīšanu-nu mani tas bieži ir ievedis tikai vēl lielākā sviestā.Vienīgais,kā kaut mazliet problēmu kontrolēt un ir pierādījis efektivitāti,ir sports ļoti lielās devās,ilgi,daudz un bieži.Lai gan arī-kaut kas atgadās,pamats sašūpojas un atkal attopies,kur biji (spriežu tik depresīvi,jo attiecinu to uz sevi :-D)

Ēdiens sniedz pozitīvas emocijas tieši ēšanas brīdī. Smaguma sajūta, miegainība laikam tas ir tas, kas tieši vajadzīgs, to šķietami radītā diskomforta sajūta ir tieši tā, kas novērš domas no pamatproblēmas, kuras dēļ emocionālā ēšana tiek piekopta.

Nu tad padomā, cik īss ir ēšanas mirklis un cik ilgs ir diskomforts. Ja nav problēmas ar lieko svaru, tad vēl nekas, bet, ja 10 minūšu maltīte izraisa mēnešiem ilgu riebumu pašam pret sevi, tad tam vajadzētu būt pietiekamam iemeslam, lai pieliktu punktu. Arī novēršanās no pamatproblēmas nav tā vērta, lai dzīvotu ar paaugstinātu svaru. Es varu teikt, ka nometot liekos kg izskats nav vienīgais, kas manā dzīvē ir uzlabojies. :)

Nikola mājās neko lieku neturu un ja turu tad veselīgus snakus - kāpostu svaigu, burkānus utml. Mājās uzturos reti, vairāk sportoju.Un tādēļ nesanāk baigi garlaikoties ar ēdienu, pietam man ir ēšanas režīms cikos ēdu un porciju daudzums!Pareizi skan jo dzīvoju lai justos labi katru dienu :)

Es esmu sapratusi, ka ēdu tad, kad esmu garlaikota, nelaimīga vai stresaina. Un ēdu daudz, vienkārši kamēr vairs nevaru pakustēties. Esmu uzēdusi kādus 5 kg, un ļoti labi saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi, ka jāsaprot, ka ēdiens nepadara laimīgu (:D), bet grūti atturēties no kautkā garšīga. Izskatās, ka reāli sākšu kautko risināt tikai kad sākšu riktīgi izplūst.

Arii uz svareni ejot, starpcitu, var uzdziit sev svaru, taa kaa, ja tev neveljas riepa paari bikseem, un viss paareejais ir savaas vietaas- vai tad ir pamats satraukties? :D vispaar nesaprotu, kaada jeega veerot savu svaru. Veero spogulii savu atspulgu, ne ciparus uz svariem.

Bet, ja tiesham esi uzresneejusi, tad tik dzer udeni, cik vien vari. Taa arii apetiiti pazudinaasi.

Dzer ūdeni, pazudināsi apetīti!! Jā, un iedzīvosies anoreksijā, kas, tici man, nav tā foršākā lieta, kaut arī daudzām no malas šķiet "O, gribu anoreksiju, tad vismaz nebūšu resna, spēšu sevi kontrolēt!" Tie ir MELI! Samazini porciju daudzumu, neveselīgu našķu vietā sapērc veselīgus, turpini sportot..

Meitenēm, kurām tiešām problēmas ar emocionālo ēšanu ieteiktu ANĒ - anonīmo ēdāju 12 soļu programma. Ēšana tāda pati atkarība vien ir. Un ja tā ir kļuvusi par atkarību, tad ar to ir jātiek galā.