Pati smēķēju, taču tai pat laikā man to nepatīk darīt uz ielas tieši tā iemesla dēļ, ka nevēlos ar dūmu smaku traucēt apkārtējos. Domāju, ka saprātīgi domājošam cilvēkam tas ir tikai pašsaprotami - nesmēķēt grūtnieču, bērnu klātbūtnē, nedarīt to sabiedriskās vietās, tāpēc man liekas, ka visi šie likumi par un ap smēķēšanu tiek pieņemti un aprunāti tikai ķeksīša pēc. Mani sasmīdināja gan tā lielā vēlme aizliegt smēķēt automašīnā (tā ir vistīrākā jaukšanās cilvēka privātajā dzīvē), gan vēlme ar likumu aizliegt smēķēt grūtniecēm. Nesen lasīju rakstu par šo tēmu un runāja patvēruma centra "Pakāpieni" vadītājs, kurš izteica to, ka no 200 tur esošajām grūtniecēm smēķē gandrīz visas un arī likums neko nedotu - viņas turpinātu smēķēt, taču darītu to iekštelpās. Vismaz es uzskatu, ka tad, ja cilvēks ir, atvainojos, stulbs un smēķējot pakļauj riskam vēl nedzimušo bērnu, nekādi likumi pēkšņi neliks sākt domāt ar galvu.
Tiesa gan, ja runā par situāciju ar smēķēšanu un grūtniecēm, atcerējos vienu kuriozu gadījumu. Origo laukums. Uz soliņiem sēž smēķētāji, daži, tikko no vilciena izkāpušie aizkūpina cigareti. Smēķē gandrīz visi. Te pēkšņi sev aiz muguras dzirdu jaunas sievietes balsi. Sieviete skatās uz kādu vīrieti un vēl dažiem apkārt sēdošajiem un vaicā: "Vai jūs nevarētu šeit nesmēķēt? Esmu grūtniece." Ja godīgi, man pat vārdu aptrūkās. Sieviete redz, ka visi apkārt smēķē, taču tā vietā, lai aizietu pasēdēt kādā vietā, kur nav cigarešu dūmu mākonis, viņa ielien tieši pašā dūmu epicentrā starp desmit smēķētājiem un vaicā vai visi apkārtējie nevarētu nesmēķēt. Tas bija diezgan jocīgi, lai neteiktu vairāk. :D