Iepriekš pavirši lasīju, tāpēc nepiefiksēju. Neuztver to kā uzbraucienu, bet varbūt, ka skolotājai tiešām ir taisnība.
Piemēram:
Es viņai nepatīku jo krasoju matus. vienīgā klasē un viņa saka ka esmu stulba blondīne
Gramatiski pareizi būtu:
Es viņai nepatīku
, jo krasoju matus.
Vienīgā klasē un viņa saka
, ka esmu stulba blondīne
.
Lai gan, no literārā viedokļa teikuma konstrukcijai būtu jābūt apmēram šādai:
Es viņai nepatīku, jo vienīgā klasē krāsoju matus, un tāpēc viņa man saka, ka esmu stulba blondīne.
Tavos tekstos ir ļoti daudz, kā var manīt, neuzmanības, kļūdu, kuras jau velk atzīmi uz leju. Turklāt, ja Tu izmanto tādas pašas teikumu konstrukcijas, kādas lieto šeit (Kas, visticamāk tā arī ir - ir izveidojies rakstības stils.), tad tās definē kā rakstības stila kļūdas un problēma ir nevis tajā, ka Tavas domas ir nepareizas, bet gan tajā, ka Tu tās nepareizi uzraksti.
To teikumu "vienīgā klasē un viņa saka ka esmu stulba blondīne" mana latviešu valodas skolotāja būtu pasvītrojusi ar sarkanu viļņotu līniju, kas manā laikā nozīmēja, ka teikuma konstrukcija ir galīgi garām, jo tai daļai, kas Tev ir teikuma sākums, no labskanības viedokļa bija jābūt iekļautai iepriekšējā teikumā, tā nekādi nesaskan ar pārējo teikuma daļu. Turpmāk pamēģini tā - izdomā teikumu, ko vēlies uzrakstīt un pamēģini to galvā nolasīt bez konteksta. Ja teikums ir saprotams arī bez konteksta, viss ir kārtībā. Ja kaut kas liekas neskaidrs, kā šajā gadījumā tā daļa "vienīgā klasē" (Kas vienīgā klasē? Tev pārējā teikuma daļa šo nepaskaidro, pamēģini tajā teikumā pasvītrot teikuma priekšmetu, izteicēju utt un redzēsi, ka šiem diviem vārdiem tajā teikumā vispār nav ko meklēt.), tad teikums jāpārfrāzē tā, lai tas būtu saprotams kā teikums, arī ja konteksta nav. Tad Tev vairs nevarēs piesieties par nepareizu valodas lietojumu un atzīmes uzlabosies.
Domāju, ka skolotājai ir neprofesionāla attieksme, apsaukājot Tevi par stulbu blondīni, bet es Tev jau tikko iztirzāju, kāpēc, iespējams, atzīmes tik zemas tomēr ir pelnīti.