Skolotāju kliegšana uz bērniem

Es lasu sheit juusu komentaarus, un shausminos. Arpraats, kas jums par skolotaajiem ir bijushi... Ipashi jau sporta skolotaaji....
Manos laikos skolotaaji kliedza, bijaam nevaldaama klase, bet neviens skolotaajs/ skoleens neatljaavaas rupjiibas teikt.

Parastajā skolā man nekad nav gadījušies neprofesionāli skolotāji. Jā, ir bijuši kādi momenti, kad skolotājam par daudz uzdod pa nervu skolnieku blēņošanās, bet tāpat nekādas robežas netika pārkāptas.

Lai gan, tagad rakstot, atcerējos vienu gadījumu... Pavisam mazajās klasītēs mums bija pirmā stunda ar mūzikas skolotāju. Bija jādzied kaut kāda bāreņu dziesmiņa, un es kaut kā baigi emocionāli to uztvēru un vnk sāku raudāt un nevarēju lāga padziedāt... Tā skolotāja mani sāka apsaukāt, kaunināt, izvilka klases priekšā un turpināja izņirgāties, liekot dziedāt vienai utt. Ziniet, kas notika? Visa klase burtiski pret viņu sacēlās. Nu bērni jau neko īsti izdarīt nevarēja, bet vnk visi sāka uzvesties kā no ķēdes norāvušies - bļaustījās, lēkāja pa galdiem, apsaukāja skolotāju, plaukšķināja plaukstas, dziedāja citas dziesmas. Reāla trakomāja tika sarīkota! Skolotāja kliedza, kliedza, dažus raustīja, dažiem uzšāva, bet nekas nemainījās - palika tikai trakāk. Viņa stundas laikā izmetās no klases laukā, laikam pie direktora... Bet kopš tās dienas mēs viņu nekad vairs skolā neredzējām. Vietā parādījās cita mūzikas skolotāja, ar kuru viss bija ok. Lūk, tāds man stāsts... Bet tā bija tikai viena nodarbība, pat nepilna nodarbība.

Vēlāk pārgāju uz citu skolu - mūzikas koledžu un tur gan skolotāju bija bišku ku-kū.
Mana instrumenta skolotāja, pie kuras nodarbības notika individuāli - mēdza daudz bļaustīties, apsaukāties un dažreiz pat sita par rokām... Vienīgais mans mierinājums - viņai bija no dabas tik klusa balstiņa, ka tas izklausījās komiski. Sevišķi, kad viņa centās pacelt balsi krietni skaļāk un tā aizlūza... Es knapi valdīju smieklus. Nu tad arī dabūju pa pirkstiem... :-P

Piekriitu,ka ignoreet sos nevaldaamos beernus nevajag-ir jaariikojaas,jaameegina noskaidrot iemesls,kaapeec beerns ir taads,kaads ir!Tas ir darbs arii ar vecaakiem !

Nē, es nedomāju, ka ir normāli kliegt uz bērniem. Var stingrāk kaut ko pateikt, bet ne jau bļaustīties un apsaukāties. Ja nav nervu, tad varbūt jāizvēlas cita profesija.

Man bija briesmīga peldēšanas skolotāja, kas mēdza apsaukāties un reāli pazemot, izņirgāties par skolēniem, kuri kaut ko nevarēja izdarīt. Tas likās pretīgi tad, bet es tagad vispār nevaru iedomāties, kā tā var mēģināt nolikt mazu bērnu. Kas tam cilvēkam galvā darās, kas ar viņu nav kārtībā? (t)

Vidusskolā man bija divas skolotājas, kurām bija savi "nemīļākie" skolēni, kaut arī nekādu briesmīgu huligānu tajā klasē nebija. Viņām patika stāstīt tiem cilvēkiem, kā viņi dzīvē neko nesasniegs un nekas nebūs.

Uzskatu, ka pedagogs nav tikai tas, kurš iemāca izvilkt kvadrātsakni vai mest ritentiņu, bet arī tas, kurš rada bērnā vēlmi pēc izaugsmes, zināšanām un māca mācīties ar prieku jau no bērnu dārza gadiem. Mums tādu pedagogu ir gaužām maz. Tieši atsevišķu skolotāju dēļ es nevēlējos iet uz skolu. Mana vēlme mācīties tika samīta tieši skolotāju neprofesionalitātes dēļ jau pirmajos skolas gados. Skola atstāja ļoti lielu iespaidu uz manu pašvērtējumu, jo vārdu "tev viss izdosies, tikai jāpacenšas vēl nedaudz vairāk" vietā es saņēmu "no tevis nekas vairāk par sētnieci nesanāks".
Es klusēju, biju kluss bērns, bet citi izrādīja pretī tādu pat necieņu.
Turklāt skolotājas, kura neeekad nepacēla balsi, stundās visi bija klusi kā jēri un klausījās vielu ar interesi. Uz pasniedzēju bija gan prieks skatīties, gan klausīties. Katru vielu iesāka ar stāstu no savas dzīves, kuru savija kopā ar bioloģiju. Viņu visi cienīja! Visi!

Man ir bijuši visādi kadri- sākot no aptaukojušās pensionāres mazajās klasēs, kura sportā bļāva uz visām meitenem tāpat vien- nez, varbūt apakauda par aizgājušo dzīvi- līdz pustrakai vācu valodas skolotājai 12 (bet man visas zināmās vācu val skolotājas ir jukušas :D ), kura galdā turēja blašķīti, bļaustījās un nerubīja, ko no viņas grib.
Bet vislielākais šoks man bija tad, kad biju maza, mamma strādāja bērnudārzā un es pēc skolas gāju pie viņas- tas bija murgs, kādas tur audzinātājas!! Mazs bērns nevar ātri apģērbties- bļauj kā paliks bez pusdienām. Mazajai pirmā diena bērnudārzā un raud- bļauj, ka pa logu izmetisot. Tāds murgs.

Bet nu jā, zināmi arī tādi bērni, kuri māti 5stavigos vārdos noliek, vai vienkārši riebīgi, bet nu pieaugušajiem taču vairāk prāta.

Manos laikos skolotaaji kliedza, bijaam nevaldaama klase, bet neviens skolotaajs/ skoleens neatljaavaas rupjiibas teikt.
[/quote bet koi jus gribat no berniem. Visapkart vini redz kadus pieauguso piemerus?
kulturas cilveks kam padsam berni tvitoja kundzi gados EV TU.... vai tepat foruma ko lasa ari skolnieces dazi KATRU dienu loti rupoji izsakas, un admini nekadi nereage. Un ntada ir ikdiena visapkart. Kadi pieaugusie, tadi ari skoleni.

Problēma nav tikai skolotajos vai tikai bērnos.

Kaut kā visa tā padarīšana zem nosaukuma "skola" ir pēdējos gados sagājusi sviestā - skolnieki un vecaki neciena skolotājus, skolotāji bauro uz bērniem, kuri izrāda necieņu, un bērni, savukārt, par baurošanu neciena skolotājus kā sugu. Tāds apburtais loks.

Paralēli tam - labus skolotajus nez kāpēc klausa.

Bet cik tad mums ir to labo skolotāju? Ar skolotāja profesijas algu, prestižu (un audzināmajiem) pedagoģiju studē un skolās nonāk, bieži vien, tādi drusku nekādi skolotāji. Jā, ar izņēmumiem, bet kopumā - to lielisko skolotāju nav vairākums, bet gan nospiests mazākums.

Tā nu mūžīgais abpusējas necieņas dzinējs turpina darboties.

Problēma nav tikai skolotajos vai tikai bērnos.

bet sabiedriba kopuma. Mums ir loti ruoja un netoleranta sabiedriba. Ari labi izglitoti un kulturas cilveki ikdiena tadi nedz but. Nu ko jus tad gribat no tiem berniem?

atcereejos matemaatikas skolotaaju, vina bija tik superiiga. Vinas stundaas vienmeer bija klusums un vina vissarezgitakas lietas prata izskaidrot tik vienkaarshi,ka visiem vienmer bija labas atzimes. Kgan matemaatika ne visiem labi padodas. Zheel,ka vina mums bija tikai vidusskolaa.

jaameegina noskaidrot iemesls,kaapeec beerns ir taads,kaads ir!

Vecaaki un gimene. Pie tam vecaaki biezhi vien savu kljuudu neredz un negrib redzeet, nemaz necenshas iedzilinaaties berna psihologijaa un tikai salamaa beernu un uzliek sodu padarot probleemu tikai dzilaaku. Palasiet kaadreiz caali kaadas vecaakiem ir probleemas ar beerniem, ko citi par to domaa un kaa iesaka risinaat. Dziljsh, dziljsh mezhs.
Skolotaajs ir tikai viens, vinsh pie vislabaakaas gribeeshanas nevar atrisinaat vai paliidzeet atrisinaat beerna probleemas gimenee un pat kad censhas to dariit, vecaaki vinju var pasuutiit labi taalu. Bija taadi gadiijumi man skolaa. Skolotaaja tieshais uzdevums tomeer ir berniem iemaaciit to kas ir izgliitiibas programma un lai to izdariitu ir jaanodroshina discipliina klasee. Ja grib katram razbainiekam individuaalu pieeju no skolotaaja tad klases jaasamazina vismaz liidz 10 cilveekiem, jo dalja probleemas ir arii lielajaa skaitaa skoleenu klasee.
Skolotaaji meedz buut siveeni, bet lielaakie cuukas tomeer ir skoleeni jeb pareizaak sakot vinju vecaaki kas taas cuukas nav izaudzinaajushi par cilveekiem. Pie pashreizeejaas situaacijas skolotaajiem vajadzeetu iedaliit beerzu riikstes, redzeetu kaa tad kaads atlautos klasee neuzvesties :D un zustu skolotaajiem gribeeshana kaadu pazemot, jo visi uzvestos kaa miiljinjie. Aukleeties ar katru aazi var vecaaki, skolaa klasee vairumam beernu nav jaaciesh deelj dazhiem nabadzinjiem kuriem maajaas truukst vecaaku uzmaniibas.

Visus komentārus nelasīju, bet man bija interesanta 1-4 klases audzinātāja. Līdzīga kā stiprais_dzimums variantā. Viņa kliedza uz visiem bērniem, izņemot 4 bagātākās klases meitenēm. Un ne tikai kliedza, bet par nepareizi izrēķinātu piemēru vai nepareizi izlasītu vārdu rāva aiz ausīm un kliedza. Uz mani nekliedza, jo es biju teicamniece un visu dariju pareizi, mācījos aiz bailēm. Vienreiz gan mani sarāva aiz auss, jo skolotājai likās, ka piemērs nepareizi izrēķināts. Man bija nenormāli bail no viņas, bija bail kļūdīties. Es biju kluss, emocionāls un antisociāls bērns, bērnudārzā nebiju gājusi, nemācēju nevienu bērnu spēli un sporta stundās gāja grūti. Pazemojumus no skolotājas cietu visus 4 gadus, ka nemāku paskriet tik ātri, nemāku bumbu spēlēt un vēl ko tik ne. Tas mani iedzina nenormālos kompleksos. Klases puikas apsaukājās, vēl skolotāja par tizleni saukāja, tad nu arī domāju, ka esmu slikta. Nezinu, kāpēc mājās mammai neko neteicu, visu turēju sevī. Pamatskolā, kad tiku prom no tās skolotājas, tad arī paliku brīvāka, normāla un ieguvu draugus. Pēc tam no tās skolas aizgāju uz profeni. Tad aizgāju uz draudzenes vidusskolas žetonu vakaru, diezgan daudz iedzēru un satiku to skolotāju. Skolotāja arī jau labā kondīcijā noķēra mani aiz rokas un šļupstēja "Ārprāts, Lollipop, kā es par tevi pārdzīvoju, tu sev dzīvi sabojāji. Tev vidusskolā vajadzēja palikt, tu tak gudra biji, ko tu uz to profeni aizskrēji? Ko tev tā komercprofesija dos?" Man tajā brīdī gar acīm visi bērnības pārdzīvojumi paslīdēja garām. Un es kā pagriezos, tā pateicu visu, ko par viņu domāju. Visu sāpi, visu smagumu izliku. Izlamāju no sirds un dvēseles. Un ziniet, labāk palika! Un es ieraudzīju pusmūža nožēlojamu sievieti, kura dzer par daudz, kurai sava dzīve nav izdevusies un kura savu neapmierinātību izliek uz mazākajiem un neaizsargātajiem. Nožēlojams cilvēks. Bet savus dēmonus es tā uzveicu, es ar to nelepojos, bet arī nekaunos.

Norma tā nav.
Bet arī bērnu/viņu vecāku attieksme pret skolotājiem nav normāla.

Man ir divējādas sajūtas šajā jautājumā. No vienas puses tā tomēr nevar, ka bērns var atļauties visu un netiek ne par ko sodīts. Ja ir pelnījis, tad drīkst uzkliegt, manuprāt.
Bet no otras puses, atceroties savus skolas laikus, ir skolotāji, kuri izgāž savas negācijas uz nevainīgiem bērniem nemaz nepadomājot, kā tam bērnam tas sāp. Un tas ir nepieļaujami. Ja vēl bērns ir īpaši jūtīgs, tad šāda pazemošana var atstāt traumas uz visu mūžu. Tādus skolotājus vajadzētu sodīt.

Nu nezinu..
Manuprāt, uzkliegšana ir pa visam normāla, protams, ne jau non-stop, taču reizēm, kad to vajag.

Skolotaajs ir tikai viens, vinsh pie vislabaakaas gribeeshanas nevar atrisinaat vai paliidzeet atrisinaat beerna probleemas gimenee un pat kad censhas to dariit, vecaaki vinju var pasuutiit labi taalu. Bija taadi gadiijumi man skolaa. Skolotaaja tieshais uzdevums tomeer ir berniem iemaaciit to kas ir izgliitiibas programma un lai to izdariitu ir jaanodroshina discipliina klasee. Ja grib katram razbainiekam individuaalu pieeju no skolotaaja tad klases jaasamazina vismaz liidz 10 cilveekiem, jo dalja probleemas ir arii lielajaa skaitaa skoleenu klasee.
Skolotaaji meedz buut siveeni, bet lielaakie cuukas tomeer ir skoleeni jeb pareizaak sakot vinju vecaaki kas taas cuukas nav izaudzinaajushi par cilveekiem.

+++