Un kā var saņemt medicīnas pakalpojumus, neprotot valsts valodu?
Šo atceries, kad Tev būs nepieciešama medicīniskā palīdzība Ķīnā. Tu to nevarēsi saņemt, ja nezināsi valsts valodu.
Ārstam pa ausīm. Jā, nav viņa pienākums runāt svešvalodā un profesija šīs valodas zināšanu nepadara par obligātu lietu. Taču viņš ir izvēlējies būt ārsts un strādāt pie tam ar bērniem, kas nozīmē, ka ja viņš nezina valodu, kurā runā paciente, bet paciente neprot normāli izteikties valsts valodā, tas nozīmē, ka šiem abiem ir nepieciešams tulks. Viss tas par to sūtīšanu uz Krieviju un zvanīšanu skolas direktoram, tie ir jautājumi, kas neattiecas uz ārstniecības procesu, attiecīgi viņam tādas lietas ar bērnu nebūtu jārisina, turklāt vēl zinot, ka bērns ir ar nerviem slims, ar īpašām vajadzībām un guļ slimnīcā bez vecāku klātbūtnes. Ērglis atradies, pret bērnu šitā izturēties.
Protams, ir arī tā nesmukā monētas otrā puse ar to, ka bērnam ir 14 gadu, bet normāli komunicēt valsts valodā nespēj, taču šajā gadījumā šī problēma ir sekundāra. Vai ārsts sūtītu uz Krieviju arī tad, ja viņa paciente pēkšņi izrādītos Krievijas pilsone, kas Latvijā uzturās īslaicīgi un kam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība? Sak' ja Tu nerunā valsts valodā, tad brauc uz dzimteni un ārstējies tur? Tas ir normāli? Vai jūs pašas - pieaugušas sievietes, vēlētos saskarties ar to, ka jums tiek atteikta medicīniskā palīdzība tikai tāpēc, ka jūs nerunājat tās valsts valodā?
Es nemāku Čehu valodu, bet, kad bija nepieciešamība, ar medpersonālu sapratāmies, neskatoties uz to, ka tajā slimnīcā neviens saprotamā angļu valodā nerunāja. Sēdējām ar māsiņu un zīmējām bildītes ar notikušo un to, kas notiks tālāk. Neviens man nepārmeta, ka neviena no 4 valodām, ko es zinu, nesakrīt ar tām valodām, ko zina slimnīcas naktsmaiņā strādājošais personāls - visi bija laipni un iecietīgi.