Šobrīd esmu tādā emocionālajā stāvoklī, kādu visvairāk nespēju izturēt. Jau kādu laiku no drauga izjūtu izteiktu vēsumu un ar smadzenēm saprotu, ka vislabāk būtu, ja lieki viņam nezvanīšu un netraucēšu. Dzīvojam kopā, bet esmu speciāli atbrīvojusi tuvākās dienas un izbraukusi no pilsētas, lai viena padomātu un izdomātu, ko tālāk darīt. Pirms neilga brīža nenoturējos un piezvanīju viņam, lai noskaidrotu, kā iet, bet tāpat pretī vēsums un īsas atbildes. Esmu jūtīga pēc dabas un šādi brīži man uzdzen fiziski sliktu dūšu un bezpalīdzības sajūtu.