Es domāju, ka iegalvot kādam, ka 1000 kcal dienā ilgstoši nav veselīgi nav iespējams, bet gan jau dzīve rādīs. :) Es arī tā kādreiz domāju un spurojos pretī, ka nē, es taču ēdu veselīgi. Jā, neko neveselīgu neēdu vairāk kā gadu. Bet par veselīgu arī to nosaukt nevarētu - tā bija badošanās. Un ne jau es to saku, jo nevarētu atteikties no sliktām lietām vai no ēšanas. Vienkārši man lūza mati, lūza nagi un pazuda mēnešreizes, parādījās ginekoloģiskas dabas problēmas. Kas, starp citu, pārgāja, sākot ēst normāli.
Kas nepārgāja! Nepārgāja tā sajūta, ka tagad jāēd viss un pēc iespējas vairāk, jo tas tik ilgu laiku bija liegts. Tagad jau tas sāk normalizēties, strādāju ar sevi. Paldies dievam, es visus šos gadus vairāk vai mazāk, bet regulāri sportoju, citādi, atceroties, ko es varēju apēst, piemēram, pirms 2-3 gadiem, slikti paliek. Tas ir tā, ka Tu ilgi, ilgi neesi ēdis neko saldu, neko sāļu, neko ceptu, neko treknu, un pēkšņi to visu vajag. Un sāta sajūta neparādās. Tad bija tas periods, kad varēju apēst veselu siera kluci, pusi rupjmaizes kukuļa, 3 šokolādes tāfelītes un tad iet skriet stundām, lai "kaut ko vismaz labotu".
Nu tāpēc es pie šī nonākt vairs negribu. Labāk samierinos ar lēnām izmaiņām, nekā sačakarētu ēstgribu un veselību.
Un jā, svars atnāca atpakaļ. Tas ir diezgan neizbēgami, jo pēc ilgstoša bada perioda ķermenis cenšas uzkrāt visu, ko vien var nākamajām nebaltajām dienām. Labi, ka sportoju un vingroju, jo apkārtmēri arī ar visu to, ka atnāca atpakaļ svars, ir krietni mazāki nekā bija. 8-)
161
