Kaķis dzīvoklī

Nevienu no saviem kaķiem, kuri man ir bijuši, neesmu laidusi ārā. Dzīvo tikai dzīvoklī. Pietiekami daudz zinu gadījumus, kad mājas kaķi ir cietuši no automašīnām, suņiem un sadistiem, riskēt nevēlos.

Dzīvoju centrā, kaķis no dzīvokļa ārā netiek laists un netiks.

Es vienkārši zinu, cik ļoti maniem kaķiem (kad dzīvoju ar vecākiem) patika saigāt par āru un nākt mājās, kad gribas.

Ja vien tu nedzīvo privātmājā ar lielu privāto zaļo teritoriju apkārt, neredzu iemeslu, kāpēc riskēt ar kaķa drošību un laist to ārā.
Ko kaķīts nezina, tas kaķīti nesāpina. ( tas par to, kā ir - būt ārā)

Kad man bija kaķis, ārā nelaidām. Mēdza gan dažkārt pa logu izlekt ārā, ja kāds nepieskatīja, lai kaķis netuvojas. :D Un tad nu bija jāskraida un jāmeklē, jo vairākas reizes bija tā, ka mūsējais uzreiz ar klaidonīšiem sakāvās. Reiz arī pazuda uz divām nedēļām. Paldies, tāds stress man nav vajadzīgs.

Mēs ejam pastaigāties ar viņu kopā. Es zinu, tas izklausās dīvaini. :D bet viņai ļoti patīk ārā, bet vienu laist galīgi negribas, Rīga tomēr. Dzīvojam netālu no centra, mierīgā vietā.

Labāk vispār nerādīt, kas ir ārā.

Pilsētā neesmu kaķi laidusi ārā, cik nu uz balkona, bet balkons arī bija pielāgots,lai kaķis nesadomātu nolekt no tā,ko vienreiz arī izdarīja. Bet,ja braucam uz ilgāku laiku, mēdzam viņu arī ņemt līdzi uz laukiem, kur viņš staigāja kur vien sirds kāro. Mēs jau viņu paņēmām no laukiem, līdz ar to viņš bija sajutis āra burvību,taču brālim bija kaķene,kuru viņš sākotnēji drošības dēļ nelaida laukā, bet vēlāk viņš pārvācās un kaķenei bija iespēja staigāt pa lauku,kad vien vēlas, viņa tāpat tālāk par lieveni īsti neiet. Tā kā kaķi dažādi :D

man buutu bail laist kakji aaraa, jo ir iespeeja, ka citi kakji var nodariit paari (ja nu ienaak sveshaa teritorijaa) un veel sakjers kaadu slimiibu no citiem kakjiem. savu kakji arii nelaidu aaraa.

Protams, nelaižu ārā, man būtu bail. Kad dzīvojām māja tad dārzā gāja, līdz saprata, ka var pārlēkt pāri sētai. Vienreiz aizmuka, visu vakaru nevarēju atrast, stresoju. Rīgā nemaz nevaru iedomāties, ka viņš tāds - par visu priecīgs, iziet ārā, mašīnas, suņi, sveši kaķi. Viņš ir ļoti draudzīgs pret citiem kaķiem, pat ja viņu sit, tāpēc negribu pat iedomāties kāds viņš atnāktu mājas.

Mēs ejam pastaigāties ar viņu kopā. Es zinu, tas izklausās dīvaini.

K.C., tu ej pastaigāties saitītē vai vienkārši blakus?

Dzīvoju Rīgas centrā ar iekšpagalmu, kaķi siltā laikā izlaižu tikai ar pavadiņu, bez pavadiņas nelaižu. Bet tas saistīts ar to, ka man ir slims kaķis, veselu, iespējams, laistu arī tāpat.

Bez pavadiņas, ja viņai uzliek pavadiņu, krīt gar zemi. :D

Centrā, kaķis ir bijis ārpus mājas tikai manā pavadījumā ( pārvadājamā konteinerā) un arī tikai pie vetārsta. Nekad nelaidīšu kaķi vienu vazāties velnsviņzin kur, ir gan mašīnas, gan suņi, gan arī pretīgi cilvēki.

Bez pavadiņas, ja viņai uzliek pavadiņu, krīt gar zemi.

Smieklīgi :D Bet tu nebaidies, ka viņa aizskries?

Mums Rīgā nav dzīvnieka, jo man liekas, ka tā ir daļēji dzīvnieku spīdzināšana - nekad nelaist ārā. Laukos manas mammas kaķis iet ārā visu laiku. Un tēta suņi arī dzīvo tikai ārā.

Vispār kaķi arī ir tik dažādi. Es dzīvoju mazpilsētā, privātmājā un tagadējais kaķis tā ne īpaši iet ārā. Dzenu kaķi ārā, lai tak izbauda brīvību, bet ātri vien atskrien pie durvīm un gaida, kad tiks mājās :D Ar to gribu teikt, ka kaķis pats izdomās kā viņam labāk patīk. Tas ir mīts, ka visiem kaķiem vislabāk patīk ārā.
Rīgā dzīvojot, es laikam pamēģinātu, kā kaķis reaģē pie pavadiņas. Ja pavadiņa nepatiktu, tad nu neko, nelaistu ārā.

Dzīvoju centrā, tur pat nav iespējams viņu izlaist ārā, bet dažreiz iznesam apskatīt citu pasauli. 8-)

Man ir kaķis dzīvoklī, kad kautkur eju ārā kaķītis kā traks pie durvīm ņaud un stiepjas augšā uz durvīm. Visātrāk ir kad uz darbu dodos :-D, bez maz vai šķiet, ka uz darbu jāņem līdz :-D, nu tā ņaud, tā ņaud. Bet ārā es laist nevēlos, jo baidos, ka var nozagt, suns uzbrukt, bērni apbizot, nedod dievs zem mašīnas pakļūt. Vārbūt mēģināt staidzināt kā mazu sunīti pavadiņā :-D.saka, ka 3 krāsas kaķi nes laimi, negribu savu laimi pazaudēt. :-)

Mēs pieskatam. Es vairs neeju ar viņu viena, jo nevaru viņu noķert, puisis pārsvarā ved vai ejam kopā. Un vienkārši pieskatam. Viņa skraida pa pagalmu, kersta putnus un kāpj kokos. Nekur uz ielas neskrien. Potēta ir, sterilizēta ir. Galvenais, ka ir pagalms kur izskrieties, blakus parks. Ja dzīvotu ceļa malā, tad jau nemaz nebūtu kur laist. Ja pāris dienas nnav bijusi ārā, sēž pie durvīm un bļauj. :D un sākām vest ārā tieši tāpēc, ka sēdēja skumīgi pie loga un izdvesa dīvainas skaņas (pirmais stāvs).