Mazs bērns = aizmirsti par dzīvi?

es gribētu piebilst , ka es neatceros pēdējo reizi , kad būtu tādās lupatās , ka gar zemi jākrīt un āzis jādīrā :D , es vienkārši pieklājīgi turu , neesmu izņēmums zinu vēl vismaz 3 meitenes no foruma :-)

nu ģertrūdes avotu stūris i 2kvartālus no barona centra , kā jau teicu , man nav īsas kājeles un dirsa pa zemi nešļūc , laikam tur tā starpība attālumos , 3 vīri laivā ir neaizejot līdz stabu ielai , principā gandrīz pa vidu starp ģertrūdes un stabu ielu , ja tev klibai, marazmātiķei vajag 8 minūtes lai nostreipuļotu 1/2 kvartālu , tā ir tava problēma ....

Ko tu vecam cilvēkam padarīsi. Iespējams viņa paiet dažus solus, aizmirst, kur jāiet, paiet nedaudz atpakaļ, tad atceras galamērķi un atkal griežas riņķī :D Vecums nenāk viens ;-)

wee, patīk tavs domu gājiens. man ir tāda draudzene ar trim bērniem. nekad nav bijis šķērslis bērni, lai es atbrauktu pie viņas 22.00 iedzertu šampi un skaļi paklausītos mūziku. sīkie guļi un viņiem po. :)
tā kā manēja draudzene arī tā pat kā Tu uzvedies. :D

Protams ka dzīve nesabojājas bet izmainās gan, daudzkas atkarīgs kāds bērns un cik mātei ir palīdzība no malas.
Manā paziņu lokā ir ļoti dažādi piemēri, zinu pāri kurš līdz ar bērna piedzimšanu totāli ir pazudis - draugu jubilejās un citos saietos redzami labi ja 1x gadā, regulāri kad sazvanos tādi izbesijušies utt. Tāpat zinu pāri kuriem dzīves ritējums tikpatkā nav mainījies.

Pazīstu arī pāri kur teju vai visas rūpes par bērnu uzņemusies māte, tēvs tikpatkā neko nepalīdz. Sieviete ir regulāri acīmredzami neizgulejusies un pārmocīta. Esot bijis pirmajos mēnešos arī laiks kad gandrīz ģībusi no pārslodzes. Visa ikdiena ir tikai un vienīgi bērns jo citam nedz laika nedz spēku nedz vēlems vairs nav. Bērns arī čīkštīgs

Ko tu vecam cilvēkam padarīsi. Iespējams viņa paiet dažus solus, aizmirst, kur jāiet, paiet nedaudz atpakaļ, tad atceras galamērķi un atkal griežas riņķī Vecums nenāk viens

nu es tiešām nevaru aptver kā var 1/2 kvartālu iet 8 min , rāpojot , varbūt ....
man palika interesanti cik viņa iet līdz stacijai ? jo es atveros, kā viņa man kliedza ka stacija nav 15 min gājienā no manām mājām :-D:-D:-D:-D

tu tak no majam ara neiesi pirmo laiku,

Varbūt pirmo nedēļu, jā, bet bērnam taču vajag katru dienu būt ārā svaigā gaisā :-/

Kad manai mazajai bija pirmie 5 mēnesī kad vēl baroju no krūts, man arī nekas cits k';a vien bērns un ka tik pagulēt neinteresēja. Jābaro bija 3x naktī un šsi proces kopumā ar visām atraugu gaidīšanām prasīja ~1h, tad nu sanāca tas nakts miegs 3-4 lāgos pa 2h, pa dienu arī jābaro bija ik pēc 2,5h + pamperu maiņas, rīta wc, pastaigas, pašai ko paēst, laiks kam citam vienkārši vairs nepalika. Un gulēt gribējaš katru dienu

Man liekas lai kā arī būtu pašas esam savas laimes kalējas. Ja izvēlamies sēdēt istabā un slēpt bērnu no visiem tad būs depresija, bet ir tak svaigs gaiss iziet laukā, komunicēt ar cilvēkiem, vasarās vispār ārā tādi pasākumi, kas liedz ar bēbuku iet, nu ir niķīgs nu lai ir , domāju ka var daudzko apmeklēt. :-)
Un galvenais mēģināt pašai būt mierīgai . :-)
P.s atkal kņada iet vaļā Rīdzeniecei laikam personiska nepatika pret Wee .. :-D

15 minūtēs es noeju apmēram 1,7 kilometrus. wee, cik tālu ir tā stacija?

atkarīgs no bērna(cik mierīgs) un mātes attieksmes pret lietām.

Elza_Elza , sveiciens draudzenei !:-D:-D

Wee dzivo uz Getrudes un Avotu stura. Tad nu pati padoma cik ta stacija talu.

Atbildot uz tavu jautājumu, tad nē. Bet ja jautājums būtu, vai dzīve mainās? Tad jā. Nevar vairs spontāni iet uz ballītēm, jo tomēr jāsarunā, kas paliks ar bērnu. Ja piemēram vecāki dzīvo kaut kur tuvumā, tad jau vispār baigi forši. Nu man dzīvo 200 km no manis un, tad nu tik bieži nesanāk iet uz koncertiem, teātriem u.c pasākumiem. Bet tāpat mēs braucam ciemos un ir grūtāk, jo jāplāno, ko ņems līdzi utt. Grūti jau uz priekšu paredzēt kā būs tev gulētājs vai negulētājs. Mēs arī bieži mājās taisām ballītes, arī tad, kad bija pavisam mazs. Nu vienīgais man jārēķinās ar to, ka būs agri jāceļas, jo bērns ceļas agri ap 6:30 arī brīvdienās.
Man jau liekas, ka ar bērnu par plānošanu jāaizmirst, piemēram, esat izdomāšu braukt ciemos, un bērns saslimst, tad pasākums jāatceļ. Bieži, tas nav, bet ir.
Bet nekas neatsver bērna smaidu, bučas, samīļošanu ar mazām rociņām.

15 minūtēs es noeju apmēram 1,7 kilometru

un neaizmirsti pa celam ir dazi luksofori;-) ejam pa avota ielu, tad pa Birznieka Upisa ielu, tad caur marsrutniekiem, ejam pari un tikia tad esam stacija.;-)

Varbūt pirmo nedēļu, jā, bet bērnam taču vajag katru dienu būt ārā svaigā gaisā

ne visaam taa liekaas. :-/man pashai ir svariigi katru dienu iziet aaraa.

Jābaro bija 3x naktī un šsi proces kopumā ar visām atraugu gaidīšanām prasīja ~1h

,


oij, man shis process ar atraugaam var ieilgt lidz pat 4 stundaam :D bet paliek jau vieglaak, nu neko dariit, viss ir pardzivojams :-)

Ak, jel! Vēl precizāku adresi nosaukt nevari? Ar durvju kodu un visu pārējo. (t) Kas par marazmu publicēt cita cilvēka dzīvesvietu.

Ar kājām rāda 15 min! 14 pat

15 minūtēs es noeju apmēram 1,7 kilometrus. wee, cik tālu ir tā stacija?

google maps saka , ka ir precīzi 1km un aizņem 12 min , nu un +/- tā arī ir ņemot vērā , ka ceļā ir 3 luksafori
barona centrs par ko kubis kliedz , ka tas no manām mājām ir uuuuj , ku tālu ir 450m :D
un 3 vīri laivā , kur kubim 8 min vajag aizklenderēt ir 240 m :D :D :D

Ak, jel! Vēl precizāku adresi nosaukt nevari? Ar durvju kodu un visu pārējo. Kas par marazmu publicēt cita cilvēka dzīvesvietu.

vina pati viena tema publiceja ka dzivo Getrudes iela preti 62 namam, ne jau mes:-P

Ar kājām rāda 15 min! 14 pat

ierekini luksaforus ;-) ta ka man taisniba.

Tik iedvesmojoši stāsti un tik daudz foršu māmiņu ar pozitīvu domāšanu. (l)

Alkohols, klubi un spontanitāte gan nebūs šķērslis, jo tas jau dažus gadus kā neinteresē. Tas, kas uztrauc, vai ir iespējams turpināt pašrealizēties, jo tie gudrie "dzīvebeigsies" komentāri tomēr nomāc un izraisa jautājumu - vai tiešām viss, kas interesēs ir pampera saturs un viss, ko pagūs jaunā mamma, ir pampera maiņa. Un jāsecina no diskusijas, ka ir iespējams pašrealizēties, galvenais ir pareizā attieksme un plānošana! :-)

Kaut gan zinu dažas māmiņas, kurām tā arī ir, ka viss, kas ir - ir tikai bērns. Lai man atvaino, bet es ļoti ceru, ka es tāda nekļūšu. Ar prātu saprotu tās raizes un rūpes, bet tomēr nē nē. Vienmēr cāļu mammas ir kritušas uz nerviem, tāpēc gribās ticēt, ka arī pēc dzemdībām domāšana pēkšņi nemainīsies. Nav jau slikti tāds modelis, bet galīgi ne priekš manis.