Sveikas.
man ir attiecību jautājums, jo nesaprotu vai tie ir mani putni, kas man sēž galvā vai tiešām nevajadzētu ar to samierināties. Nav jau nekas traks, taču kad tas jāpiedzīvo ikdienā, tad tas tiešām ir skumīgi. Mans draugs mani patstāvīgi atstāj vienu. Dzīvojam pašlaik ārzemēs mājā ar citiem cilvēkiem. Visi latviešu puiši. Un viņš patstāvīgi kā pusaudzis skrien pie puišiem, man vienai pašai jāsēž istabā. Es arī varu iet , bet nav nav interesanti tie puišu joki visu laiku( ok, tā laikam mana problēma?) Pašlaik ir tā, ka es nestrādāju un man nav arī šeit nevienas paziņas, līdz ar to pa dienu esmu viena pati, gribās lai , kad draugs atnāk mājās viņš arī man pievērš uzmanību nevis visu laiku skrien ar puišiem spēlēt xboksu, skatīties stulbos vines utt. brīvdienās arī, vakaros iedzer(nedzer daudz, bet tomēr) vienmēr skraida no vienas istabas uz otru, es viena sēžu kā stulbene istabā. es saprotu, ka pēc darba un brīvdienās gribās atpūsties, jo darbs ir nogurdinošs, bet kāpēc nevar arī ar mani atpūsties? esmu ar viņu runājusi, viņš saka, ka pievēršot man uzmanību, bet pēc 10min atkal ir prom. kad kaut kur braucam viņam ir tik jautri, hi hi un ha ha. es jūtos kā sēne blakus. viņš tik jokojas ar puišiem, es jūtos lieka. ejam viekalā kaut ko skatīties, viņš nevis nāk ar mani, bet skrien pie puišiem. liekās kā pusaudžu problēmas, kaut abiem mums jau pāri 25 :-(
333
