Man īsti nav neviena, kas varētu komentēt. Mamma mana neuzdrošināsies un citu radu īsti nav ikdienā tuvumā. Vīra māsas ir normāli cilvēki, kuri tikai pastāsta savu viedokli, ja paprasu. Un tas vienmēr noder.
Mums ar gāzēm ir tā, ka puika vispār neraud, tikai spiež visu laiku. Nāk tāāādi pirdieni ka nu tikai...nu labi, ka vismaz izspiež. Problēma vien tā, ka mostas augšā, kad nāk tie pirdieni, pats nesaprot, kas notiek.
Un par to svaru tiešām nesatraucos, jo bērniņš smuks un apmierināts. Daktere un māsiņa arī teica, ka izskatās labi, vienīgi, lai visu laiku tik traki nepieaug, mēģināt ieviest to 2h režīmu. Vakar biju pie dakteres, vakar arī sāku censties tā darīt, pagaidām sanāk. Novelku laiku ar pastaigām un gaisa peldēm utml.
Laiks ātri skrien, jau mēnesis aizritējis 6.novembrī.
aaaa viņam ir izmetušās pumpiņas pa seju, tādas mazas, iesarkanas ar baltuminu vidū mazītiņu...daktere teica, ka tā tas mēdz būt tādiem maziem, bet tā arī nesapratu, kas tas ir. Varbūt kaut ko ēst nevaru...nesaprotu kā lai nosaka, kas tas ir, protams, ja tur tā vaina.
Priecē, ka mazais uzmanīgi skatās uz mani, kad kaut ko stāstu un tad tik sirsnīgi smaida. Kad dodu daudzas mazas bučas uz vaiga, tad arī sāk smaidīt.(l)(l)(l)
Tā nu kaut kā cīnamies un augam.