Sveiki!
Ar draugu esam kopā jau 4 gadus. Pēdējā gada laikā tiekamies tikai 1x nedēļā, jo abiem ir diezgan saspringts grafiks (augstkola+darbs) un šo tikšanos pat īsti par tikšanos nevar nosaukt, jo piektdienās pēc darba ap 22:00 es vienkārši ar mašīnu savācu viņu no darba , viņš nakšņo pie manis un tad nākamajā dienā no rīta aizvedu uz augstskolu.. Savas brīvdienas viņš ar prieku pavada mājās. Dzīvo viņš kopā ar mammu. Uz lūgumu, vai viņš nevēlas pavadīt brīvdienas kopā , parasti seko atbilde- "es mammai solīju palīdzēt" utml.. Braukt katras brīvdienas pie viņa es arī nevaru, jo redz mamma vēlas atpūsties un es traucēju. Pret to visu es parasti izturējos diezgan iecietīgi, bet šodien es vienkārši sabruku.. Viņš uzskata, ka pārāk maz laika velta mammai (kaut gan tā nebūt nav) un izdomāja 8.martā (kas pie tam ir arī mūsu gadadiena) palikt mājās, jo redz savu dāvanu es jau saņēmu 7.martā (kad atkal tikāmies vien uz pāris stundām) un negrib, lai mamma paliek viena šajos "svētkos".. :-/ Es nezinu kā rīkoties šajā situācijā.. Pateicu viņam šodien to, ka mani tas ļoti sāpina uz ko saņēmu atbildi, ka mamma ir pirmajā vietā..
:-O sava lidziba tur ir :D
22
