Studentam vecumā līdz 25, kurš sper tikai pirmos soļus pieaugušo dzīves virzienā, man abi varianti liekas ok.
Pēc tam viss atkarīgs no situācijas. Patstāvīgs vīrietis, kurš savā mājā paņēmis dzīvot mammu, lai par viņu rūpētos, nav tas pats, kas pāraudzis mazulis, kurš dala ar māti mazo dzīvoklīti un ir pilnībā atkarīgs no viņas samazgātajām zeķēm un gatavotajām maltītēm.
Draudzene reiz stāstīja par eksemplāru, uz kuru uzrāvās viņas māsa, pēc šķiršanās atsākot randiņoties. Vīrietis 40+, izskatījies un izturējies solīdi, tīri patīkams. Daži randiņi bija veiksmīgi un viņš dāmu aicina pie sevis. Aizbraukuši, vakars, viņš iet uz virtuvi pēc dzērieniem un piebilst - mums vajadzēs uzvesties klusu, lai netraucētu mammai gulēt. Dāma domājusi, ka tas joks, kāda mamma, tas ir vienistabas dzīvoklis. A izrādījies,aiz lielā skapja dzīvo mamma :-D ātri vien randiņš beidzies.
Nē, es neesmu par mammu pamešanu vientulībā, bet vienmēr esmu uzskatījusi, ka divām saimniecēm vienā mājā vietas nav. Ja mamma nav galīgi slima un nevarīga, dzīvojamajai platībai jābūt tādai, lai abas dāmas viena otrai netraucētu.