Vai jums kādreiz dzīvē nācās kauties?

berniba ja, biju baiga kausle, tagad gan diezgan mieriga:-D
Labi, ka nav bijusi vajadziba kauties ar virieti:-D

Jā.

nē

Nē.

Pastāstiet vairāk, kā gāja, kam sedevat vai no kā dabujāt? Kāpēc? :-D

Jā, pamatskolā pamatīgi iešķīlu klasesbiedrenei, kas mani regulāri pazemoja. Vienreiz mans mērs bija pilns. Kā beidzās? - ar skaidrošanos starp maniem un viņas vecākiem un skolas vadību.

Jā, vairākas reizes, vienreiz GC tualetē izkāvos :D bet es nekad pirmā nesitu vai negrūžu. Man tas liekas briesmīgi. Bet ja mani aiztiks nestāvēšu malā.

Jā. Bijušais puisis mani nokrāpa ar kaut kādu meiteni. Vēlāk ballē satiku un pārsitu viņai degunu. :-D

Tas bija sen, bet atceros. :D

Jā, vairākas reizes, vienreiz GC tualetē izkāvos

Kas bija kautiņa iemesls?

Cik man zināms, sievietes pārsvarā izkaujas tualetē :D Kapēc tieši tur? :D

bija ļoti daudz sieviešu tualetē un es laikam tiktu garām nomazgāt rokas, esot pārāk spēcīgi pastūmusi durvis kādai meitenei :-D es viņai teicu, ja tiešām to izdarīju, tad nebija tīšām, bet viņa man metās virsū :-D katrā ziņā dabūja pēc pilnas programmas. Viss beidzās tad, kad viņa apkopējai, kura stāvēja malā un vaimanāja, kliedza lai izsauc policiju :-D tad es atlaidu un aizgāju. Galvenais, ka tualete pāris sekundēs bija tukša.

Jā, agrāk kāvos ar brāļiem. :D

Reiz pašaizsardzības dēļ puisim uzsitu zilu aci. Bet man tad bija 13 gadu. :D

Bērnībā ļoti daudz. Visvairāk ar brāli un māsu, iemeslos nebijām īpaši izvēlīgi. :-D

Ir nācies kauties arī ar labākajiem draugiem. Tur parasti bija tā, ka viņi abi mani par kaut ko kaitināja, kacināja, kamēr es vienam no viņiem abiem metos virsū kost, skrāpēt vai ar kādu spannīti pa ķobi, tad sanāca arī dabūt pretī. Labākie draugi visi trīs esam joprojām, kacina viņi mani arī joprojām, bet virsū vairs nemetos un nekaujamies. :-D

Jā.
Pavisam nesen. Bijām ar draugu pie paziņām iedzert, kurus pazinām tikai pāris dienas.
Tur bija pāris meitenes, kurām acīmredzot es nepatiku.. Viena visu laiku koļīja manu draugu, viņš protams neatbildēja uz viņas koļīšanu tik abi kopā ierēcām par to. Un tad nu es izgāju ārā , diezgan iereibusi jau, un šamējā nāca man virsū, es viņu aprunājot aiz mugurus visu laiku utt. Es tikai smējos par to visu un tad nu viņa kā tāda vārna man bruka virsū. Tad nu sanāca mazliet aizstāvēties.. nezinu vai to nosaukt par kaušanos, jo kauties nemāku un nekad arī to nebiju darījusi un vispār neatbalstu tādu.. nu tā kaut kā.. Diezgan sviestīgi. :D

Diemžēl jā :(
Gan ar sievieti, gan ar vīrieti :(

jā, bet sen atpakaļ

Jā, bērnībā, skolas laikos. Pārsvarā gan aizstāvoties vai aizstāvot kādu citu.

jā .... :-D

Jā, bērnībā biju kausle, bet nekāvos bez iemesla (aizstāvot sevi vai kādu citu- vājāku par pāridarītāju). Kad man bija 6 gadi, kaimiņu puika iemeta man ar ķieģeli pa galvu, jo bija greizsirdīgs (biju tikko pārvākusies uz jaunu dzīvesvietu un vietējiem bērniem bija interesanti uzzināt ko vairāk par mani/manu ģimeni). Kad atguvos no smadzeņu satricinājuma, uzsitu tam puikam zilu aci.

Pusaudžu gados kārtīgi pa seju iedevu vienam čalim, kurš bija 2 galvastiesas garāks par mani. Viņš nodarīja pāri manam tolaik mzajam brālim. Lielā barā ar citiem čomiem, iemeta sprunguli riteņu stieņos, pēc tam turpinot viņu grūstīt un ņirgāties. Tas puisis pēc tam ieradās pie mums mājās pat lai manam mazajam brālim atvainotos. Kā par brīnumu, mani turpmāk arī sveicināja, ieraugot un izturējās cienīgi.

Skolā esmu arī vienam klasesbiedram pa seju kārtīgi situsi, jo viņš iesita manai klasesbiedrenei, kura bija meitene ar īpašākām vajadzībām.

Ar to nelepojos, bet, ja vajadzētu kautos arī savā patreizējā vecumā (ceru gan, ka līdz kam tādam neviena situācija nenonāks).