Secinu, ka es esmu golddigere pārākajā pakāpē, jo sēžu uz kakla savam vīrietim jau ilgi, arī tad, kad strādāju, no savas algas pirku tikai to, ko man vajag, varbūt reizēm kaut ko garšīgu mums abiem nopirku vai kā tamlīdzīgi. Un negrasos es strādāt vēl turpmākos 6 gadus, jo taisos studēt. Vīrietis man acīmredzot ir lupata, zem tupeles, jo viņš ir par to, ka es studēšus, gatavs materiāli atbalstīt mācības un vēl sponsorēt manus hobijus. Mēs nekad nevaram zināt, kurā brīdī tā situācija griezīsies otrādi, varbūt pēc gadiem 10 kaut kas notiek ar vīrieša veselību un viņš ir spiests sēdēt uz kakla tai sievietei.
Dzīvē tā notiek! Tas, ka tagad tā sieviete uz vīrieša kakla sēž un nekur neko neiegulda, nenozīmē, ka viņa to nesāks darīt, kad būs vajadzīgs.
Jā, es arī uzskatu, ka viss materiālais lielos vilcienos ir uz vīrieša. Tas tā ir bijis vienmēr! Un tam nav nekāda sakara ar to, ka sievietes bikses valkā un izvēlās, kad dzemdēs ( vispār, ko viņas izvēlās, to pāris izlemj kopā un nereti vīrietis ir tas, kurš ir pret bērnu). Tas vienkārši ir loģiski. Vīriešiem parasti ir lielāka alga. Pie norunas, ka abi pelna labi (nevis katrs pa 500), tad ir tikai loģiski, ka vīrietis uztur māju, mašīnu un ģimeni, sieviete varbūt nopērk virtuvei jaunus traukus, gultas veļu un vannasistabā jaunus dušas aizkarus un pārējo tērē pēc saviem ieskatiem vai atliek iekrājumiem, krāj ceļojumam, neparedzētiem gadījumiem vai kam tādam. Toties sieviete pretī dod tam vīrietim to ģimeni, māju sajūtu, atbalstu un siltas vakariņas. Ne viss ir vērtējams naudā!
206
