kas svarīgāks?

Un kāds sakars tam, ka vīramāte dzīvo ar dzērāju? Vai tas nozīmē, ka viņa ir pelnījusi palikt viena un turpināt ģībt? Tik egoistiska rīcība. Ja runa ietu par manu mammu un mana otrā pusīte taisītu scēnas, bez maz vai liekot izvēlēties - es vai mamma - es viņu pasūtītu trīs mājas tālāk, jo mamma ir pasaulē tuvākais cilvēks. Savai domai pielieku punktu, liekot lielu plusu šim:

Ak, kā es gribētu uzaudzināt dēlu, kurš jau pa gabalu atpazīst tādas egoistiskas dāmas un nekad ar tādām neielaižas. Pat ja gadās iekrist, tad vismaz spēj aiztaisīt durvis viņu deguna priekšā, kad sākas zāģēšana ar "kurš svarīgāks?" un "mēs par daudz viņai palīdzam".

Es vispār nesaprotu, kā vēl var rasties jautājums par to, vai tā ir pareiza rīcība! Bērns izaugs un jums būs vēl 10 niķīgu bērnu (nebrīnos, ka tev tādi ir, ja jau tā cepies), bet džekam māte tikai viena un tas ir minimums, ko viņš šai situācijā var darīt!

nabaga vīrietis, ticis pie sievas, kas neļauj nakšņot ārpus mājas un mātes, kura baidās pati no sava dzerošā civilvīra, ka pat ģībst no viņa pārrašanās no savas tālbraukšanas
žēl vīrieša, vedekla un vīrene vienlīdz labas :D :D :D

a ko darīsiet, ja tas dzērājs izdomās kādu mēnesi nekur nebraukt? tā tur ģībs katru dienu un liks dēlam gaidīt un neiet mājās kamēr tālbraucējs aiztinās?

es šajā situācijā redzu tikai divus cietējus - slimo mazuli un vīra māti, kurai ir acīmredzamas problēmas ar veselību, taču tu centies par upuri pataisīt sevi - ak vai, palikšu viena ar mazuli uz dažām dienām. uzvedies kā pieaugušai, prātīgai sievietei un mātei jāuzvedas - parūpējies par mazuli, kamēr vīrs palīdz savai mammai. :) nepamet jau tevi uz mūžiem

Piekrītu meitenēm, neesi pārāk egoistiska. Tā ir ģimene, tā ir pilnīgi normāla rīcība. Es arī iedomājos, ja tādā situācijā būtu tava māte, diez vai tev būtu citādāka reakcija. Pasaule negriežas vien ap tevi un mazuli!

Nu ko lai saka- nabaga vīrs, ar tādu sievu dzīvot...

++ (t)

Ak, kā es gribētu uzaudzināt dēlu, kurš jau pa gabalu atpazīst tādas egoistiskas dāmas un nekad ar tādām neielaižas. Pat ja gadās iekrist, tad vismaz spēj aiztaisīt durvis viņu deguna priekšā, kad sākas zāģēšana ar "kurš svarīgāks?" un "mēs par daudz viņai palīdzam"

- +++

Uzstādīt dilemmu - es vai tava māte - atvainojos, bet ir tiešām zemiski. Vai pati, audzinot savu bērnu, arī gribētu, lai tad, kad viņš pieaugs, nemaz neliekas par tevi zinis? Kur vispār rodas tik egoistiskas sievietes? Vai tad tu pati nepalīdzētu savai mammai, ja viņai pēkšņi paliktu slikti?

Tavos vārdos ir tik daudz aplamības - apnicis palīdzēt vīramātei, bērns nav tikai mans, viena ar niķīgu bērnu, kuram ir temperatūra... Vīramātei BŪS jāpalīdz, jo kā nekā esat tagad viena ģimene, vismaz savu vīru būtu atbalstījusi, jo redzēt, ka tavai mammai ir slikti, ir viena no briesmīgākajām situācijām dzīvē! Un tu neesi vienīgā sieviete pasaulē, kurai būtu jāpaliek vienai pašai ar slimu bērnu! Nekas, iztur kaut kā pārējās, tad jau izturēsi arī tu! Un bērnam, sevišķi slimam, vajag mātes atbalstu, nevis iedomīgu kuci, kura nespēj nolaisties no saviem augstumiem!

Piekrītu, ka vīram jāļauj palīdzēt mammai, ja ir slikti... (t)

Bet īsti negribas piekrist iepriekšrakstītajam, ka viņa ir slikta sieva. Domāju, ka iespējams apakšā ir tāds kārtīgs stāsts, kāpēc ir tāda attieksme pret vīra māti, nedomāju, ka visām ar tām ir paveicies! Taču tāpēc vien nedrīkst iespītēties un neļaut vīram braukt pie mātes. (t)

Man burtiski aizvakar sieviete stāstīja, ka viņas mamma sākusi šitā ģībt. Pēc pāris mēnešiem mammas vairs nebija. Tas nav nekas nenopietns, iet un krist.

Bet nē, kopīgajam bērnam ir temperatūra un viņš ir niķīgs, tas, acīmredzot, ir svarīgāk! Kāpēc, diez, Cosmo to atsakās atbalstīt?