vienmēr pārguris

Rīdziniece
Neesmu briesmīga, protams, līdz Victoria's secret modelēm man tālu. :D
Vispār esmu pati par sevi pārsteigta, ka esmu šādā situācijā nonākusi. Iemīlējos traki, sāpināja viņš mani daudz jau pašā sākumā.... Zinu, ka kopumā viņš ir labs un mīļš, bet nesaprotu, kā ar šo infantīlismu cīnīties.

Protams, ka es viņu mīlu, bet arī zinu to, ka, ja es aiziešu, tad viņš normāli viens neizdzīvos.

Nekad nevajag tā domāt.. Viņš tāpēc arī tāds ir, ka Tu uztver viņu kā bērnu, kas bez Tevis neizdzīvos.. Izdzīvos un kā vēl, nesēdēs jau badā, kad nebūs vairs, kas aptekalē un uztaisa paēst, pats piecels savu pakaļu un izdarīs. Nekad nevajag domāt, ka jāpaliek kopā ar kādu cilvēku tāpēc, ka viņš "nevarēs bez manis", tā nav mīlestība, tā ir atkarība.
Tev tas nav jādara, tikai pati pataisi sevi par upuri. Manā uztverē tā ir nopietna saruna ar draugu un ja viņam tas nav saprotams, tad jāiet prom! Ko tad vēl? Neēst otra kaprīžu dēļ? Skriet 24/7 tāpēc, ka otrs grib pie datora pasēdēt? Nu, protams, var jau palikt, bet tā ir pilnīga sevis necienīšana un, ja tiešām necieni sevi, tad nedomāju, ka vajag prasīt padomu šeit.

Viņš saka, ka saprot, atvainojas, bet nākamajā dienā viss sākas no gala. Esmu skaidrojusi, ka nepieprasu, lai gulta ir perfekti saklāta, bet gultas pārsegu jau var uzmest pa virsu.

Izlasot šo es iedomājos to tā ka vienā dienā cenšās atrisināt visas problēmas. Lai būtu gulta saklāta, drēbes novāktas, putekļi noslaucīti un grīda tīra, bet tā tas cauri neies, vajag pakāpeniski pa vienam. sāc ar drēbju savākšanu, atgādini, atgādini, atgādini līdz pielec. Ok tad kad ar to ir tikts galā, tad ej tālāk pie nākamā, tā ar laiku viņš pats nepamanīs to ka visu dara un nav iebildumi pret to. Un tajā pašā laikā viņam būs gandarījums ka visu to izdara pats un arī motivācija.

Ja iet runa par nogurumu, tad viņš man "met sejā", ka es savā darbā un lekcijās tā nenogurstu. es taču sēžu, strādāju pie datora. Viņš strādā fizisku darbu, bet nekas tik briesmīgi nogurdinošs tas nav. Pati mēdzu viņam darbā nedaudz piepalīdzēt.

Nu vot, šeit arī ir tā nesaprasšana jo cilvēki iedomājas ka ja sēž un strādā pie datora tad tas nekas grūts nav jo nav fizisks dabs. Mhmm, manējais ar uz to vienu mirkli drusku sliecās līdz redzēja kad es kā zombijs gandrīz diennakti sēdēju un strādāju, pārtiku tikai no kafijas un kolas priekš enerģijas un skatiens bija tāds itkā būtu issavienojums bijis galvā :D Tad viņš saprata ka jā, tomēr pie tā datora nav tik viegli. Protams vel piedevām pašam nācās priekš darba uz mazu mirkli pasēdēt pie datora par sīkumiem un tad nu arī to ko es izdaru 5 min. viņš čakarējās 2 stundas un bija jāiet viņam palīgā. Kopš tādiem atgadījumiem sapratne par to ka darbs pie datora arī ir darbs ir skaidrs. Vienam tas ir ķermeņa nogurums, otram tas ir prāta nogurums.

Vīrietis, ja veselība ir normāla, var izturēt daudz.

..izskatās, ka sieviete arī var izturēt daudz.. (t)

Roku lieku uz sirds un saku, ka uz visiem 100% saprotu Tevi! Esmu bijusi līdzīgā situācijā :'-(
Rēķinus maksāja viņš, paiku un sadzīves preces/ķīmiju pirku es, sanāca vienlīdzīgi. Izklaides arī pamīšus maksājām. Bet dzīvokli uzkopu es un gatavoju ēst es. Viņš max 2x gadā kaut ko pagatavoja. par šo bija bieži strīdi. Es pēc garas darba dienas+vēl augstskola, pārnāku mājās nogurusi ~22:30 un vēl gatavoju ēst. :-/
Pēdējā pile, lai krūze pārplūstu, iepilēja pēc 8 gadu kopā būšanas. Arī šāda pieredze ir laba pieredze, tagad zinu kā nerīkoties, kā rīkoties, ko pieļaut un ko nē.
Analizējot konstatēju, ka problēma ir bijusi audzināšanā, jo māte dēlus visu mūžu apteklējusi un darījusi visu no pakaļas kā kalpone. Līdz ko sagājām kopā šo kalpones lomu ieņēmu es.

Pat tad, kad biju slima, visu nakti vēmu un gulēju ar augstu temperatūru viņš vismaz atveda zāles, bet aizbrauca tālāk tusēt. (e)

Un piekrītu, ka tā ir izlaidība un slinkums, jo viņš arī izvēlējās sēdēt pie datora, nevis palīdzēt man. It kā es negribētu sēdēt pie datora, seriāliem vai grāmatām... :-D

Jā, mana alga ir lielāka. Kā arī es mēdzu brīvajā laikā paņemt dažādas haltūriņas.
Neteiktu jau kā kungs, bet es pati ēdu sliktāk. Es knapinos, jo, ja abi ēdīsim tā, kā ēd viņš, tad man iekrājumiem un rēķiniem nepaliks nekas. Arī par finansēm un to, ka olīvas un zilos sierus ēd svētku reizēs, nevis ikdienā, esmu teikusi.
Viņš visas ēdienreizes ēd mājās, man ir jādomā, kur un kā paēst pusdienas, vakariņas. Bieži iztieku bez, jo man ir jādomā līdzi, lai viņam mēneša beigās būtu ēdiens.

Ja godīgi, izklausās vienkārši šausmīgi. Kāpēc tērēt laiku šādās attiecībās? Tu taču nevēlētos veidot ģimeni ar tādu vīrieti? Man divām tuvām radiniecēm ģimenēs notiek kas stipri līdzīgs, nekas nemainās jau padsmit gadus, ļoti žēl to sieviešu, jo savas dzīves nekādas, brīvā laika - nemaz. Kad bija mazi bērni, arī viss bija uz viņu pleciem, visa dzīve paiet, aptekalējot vīrus... :-/

bet arī zinu to, ka, ja es aiziešu, tad viņš normāli viens neizdzīvos.

Muļķības! Nevajag nostādīt sevi kā upuri! Ka lūk ja nebūs tevis tad viņš nomirs badā un gulēs satinies savās netīrajās apakšbiksēs. Iemācīsies dzīvot! Gan ēst taisīt iemācīsies pats kad sapratīs ka pārtikt no pasūtītām picām un pelmeņiem nav ne lēti ne veselīgi, gan arī drēbes iemāīsies izmazgāt kad sapratīk ka nav vairs tīrās drēbes ko uzvilkt lai ietu tusēt.

Jo dzilak mezaa jo vairaak malkas :D ceru ka tu trollo, jo shitas nevar buut nopietni :-| tas tachu ir pilnigs, atvainojos, pizgets (!!!) ja jus dzivojat taa kaa apraksti tu! Esmu gatava likt galvu kiilaa, ka neviena sevi cienosa, sevi milosa sieviete tadas attieciibaas ilgi neuzkaveetos!

Ārprāts.. Sākumā gribējās kaut ko ieteikt, bet, jo vairāk lasu, jo vairāk gribas vnk teikt - nečīksti par situāciju, ko pati esi radījusi. Drausmas, rēķini uz pusēm, tu vēl aizdod, pati knapinies ar ēdienu un vāc mājās bardaku... Atver acis uz situāciju un pie reizes pamēģini atrast savu mugurkaulu. Vīrietis pret sievieti izturas tā kā viņa to ATĻAUJ.
Es viņu vienkārši nostādītu fakta priekšā par to, ka turpmāk tā nevarēs. Un viss. Ja runāšana nestrādā, tad jāķeras pie darbiem. Nezinu, pērc pārtiku tikai sev vai visu to, ko nevar aiznest līdz veļasmašīnai, bet nosviež uz grīdas, svied miskastē. Tikai visticamāk autore pie pirmās pretestības atkal atkāpsies un dzīvos kā līdz šim, sūdzoties par savu vīrieti forumā.
Atvainojos, ka varbūt tā paskarbi no manas puses, bet nu te prasās sapurināt, jo situācija ir vienkārši absurda.

TRY
Nevaru nepiekrist par to, ka esmu pārstājusi cienīt sevi. :(

Izlasot šo es iedomājos to tā ka vienā dienā cenšās atrisināt visas problēmas. Lai būtu gulta saklāta, drēbes novāktas, putekļi noslaucīti un grīda tīra, bet tā tas cauri neies, vajag pakāpeniski pa vienam. sāc ar drēbju savākšanu, atgādini, atgādini, atgādini līdz pielec. Ok tad kad ar to ir tikts galā, tad ej tālāk pie nākamā, tā ar laiku viņš pats nepamanīs to ka visu dara un nav iebildumi pret to. Un tajā pašā laikā viņam būs gandarījums ka visu to izdara pats un arī motivācija.

Miss Joker, bet kāda vajadzība mocīties un dresēt to vīrieti kā suni? Varbūt vēl iedot kārumu katru reizi, kad gultu saklājis? :-D Ir taču pasaulē arī normāli vīrieši, kuri prot uzvesties kā cilvēki.

lindadada Oi, šis tad vel tā, citas pusi mūža ar sitējiem un dzērājiem kaut kā arī nodzīvo... Cilvēkiem nepatīk pārmaiņas, pat baidās no tām, līdz ar to paši sevi noliek upura lomā. Ne īsti cīnās ar problēmu, ne arī īsti mūk no tās.

lindadada
Oi, tici man, es būtu priecīga, ja troļļotu. :D
Mēdz būt sliktāki varianti. Es vienkārši esmu tik naiva un vienmēr ceru, ka cilvēki mainīsies. :D

Vispaar ideals paaris tomeer - cuuka, slinkis, neviiza un neveiksminieks ar lielo burtu un turpat blakus sieviete gridaslupata, verdzene un vienkaarshi idiote!! (l)

Rowan Tur jau tā lieta ka tie normālie vīrieši pasaulē vienkārši arī savā laikā ir izdresēti. Vai to izdarīja māte, māsa, sieva vai mīļākā, bet reti tomēr kad viņi uz savu galvu ir tik kārtīgi palikuši, tur tomēr kāds to ir ielicis viņos.
Ja lielākās attiecību problēmas ir pāris netīrie trauki un nesaklāta gulta tad ar to var tikt galā normālā ceļā. Šeit jau rodas tā problēma ka jo dziļāk iet, jo vairāk netīrā veļa tiek uzrakta. Vienkārši kopumā attiecības nav veselīgas.

Izlasot visu situāciju man radās tikai 1 jautājums - vai tas kā vārdā Tu šādi dzīvo ir tā vērts? (t)

Jā, mana alga ir lielāka. Kā arī es mēdzu brīvajā laikā paņemt dažādas haltūriņas.
Neteiktu jau kā kungs, bet es pati ēdu sliktāk. Es knapinos, jo, ja abi ēdīsim tā, kā ēd viņš, tad man iekrājumiem un rēķiniem nepaliks nekas. Arī par finansēm un to, ka olīvas un zilos sierus ēd svētku reizēs, nevis ikdienā, esmu teikusi.
Viņš visas ēdienreizes ēd mājās, man ir jādomā, kur un kā paēst pusdienas, vakariņas. Bieži iztieku bez, jo man ir jādomā līdzi, lai viņam mēneša beigās būtu ēdiens.
tu karto maju, aizdod naudu kuru neatdod, tev ir auto, un tu badojies lai tikai vins labak pastu. neliekas ta ka par traku?

Es vienkārši esmu tik naiva un vienmēr ceru, ka cilvēki mainīsies.

Cilvēki nemainās paši no sevis. Ja tu gribi lai viņš mainās, tad tev arī ir jāmainās! Neļauj viņam kāpt sev uz galvas un izmantot, tad arī viņš mainīsies un ja nemainīsies, tad nav vajadzīgs to stāstu turpināt.

Rīdziniece
Ne jau badojos, vienkārši ēdu pieticīgāk.
Ir par traku, tāpēc es vismaz gribētu, lai vecis pēc sevis bļodu nomaksā. Finanses ir finanses, tur ir savi iemesli, kādēļ šobrīd ir tā.

Un piekrītu Rowan - tik bezcerīgam gadījumam vēl ziedot savu laiku un nervus, lai 99 reizes aizrādītu... ? Tur drīzāk prasās iezvelt pa vienu vietu, lai pamostās. Neviens no gultas saklāšanas un trauku nomazgāšanas nav nomiris. Tas ir pieaudzis vīrietis nevis bērns.

Muļķības! Nevajag nostādīt sevi kā upuri! Ka lūk ja nebūs tevis tad viņš nomirs badā un gulēs satinies savās netīrajās apakšbiksēs. Iemācīsies dzīvot! Gan ēst taisīt iemācīsies pats kad sapratīs ka pārtikt no pasūtītām picām un pelmeņiem nav ne lēti ne veselīgi, gan arī drēbes iemāīsies izmazgāt kad sapratīk ka nav vairs tīrās drēbes ko uzvilkt lai ietu tusēt.

+

kāda vajadzība mocīties un dresēt to vīrieti kā suni? Varbūt vēl iedot kārumu katru reizi, kad gultu saklājis? Ir taču pasaulē arī normāli vīrieši, kuri prot uzvesties kā cilvēki.

+

Man sajūta, ka par grīdas lupatu sauc mani :D kā lai netaisnojās, bet bija reizes, kad manus norādījumus pildīja un nebija tā, ka klusējot es pieņēmu šo situāciju. Līdz kaulam cīnījos un centos, nesanāca situāciju mainīt. Aizgāju. Ja no sākuma ilgi domāju kā viņš ar visu tiks galā, tad beigās man apskaidrojās prāts, ka man ir jābūt egoistei, es dzīvoju vienreiz un man ir jādzīvo tā, lai es būtu laimīga, velns parāvis!!! nevis jādomā kā pabarot vīrišķi, kas nespēj par sevi parūpēties. Bet īstenībā prot, bet izmanto situāciju, ka kāds par viņu parūpējās.