Ja man jau būtu 3 bērni un pie tam pēdējās dzemdības bijušas smagas, es runātu ar vīrieti tieši un skarbi, ja citādi nesanāk. Ne jau viņam bērns 9 mēnešus jāiznēsā un jādzemdē, jāizcieš visi grūtniecības laika nelabumi un (nedod Dievs!) atkal jāmokās dzemdību laikā. Brīžiem visi šie vīrieši, kuri kā mazi bērni uzstāj uz to, sakot "Gribu un viss!", šķiet, pat necenšas saprast sievieti. Pie tam, sievieti, kura pirmām kārtām ir viņu mīļotā sieviete, nevis dzemdējamā mašīna. Atvainojos, ja par skarbu, taču tāda savas mīļotās sievietes domu un vēlmju ignorēšana, pastāvot uz savu, man liekas gaužām egoistiska rīcība.