Es vienkārši nogriezu smēķēšanu kā ar nazi. Atceros, ka pirmajā dienā, redzēju apkārt TIKAI smēķējošus cilvēkus :D Pēc tam kļuva vieglāk. Nesen biju atsākusi vēl pamazām, bet nācās pārtraukt un ļoti ceru, ka vairs pie tā netikuma neatgriezīšos.
Es esmu no tām, kas uzskata, ka viss ir galvā. Ievēroju arī to, ka domas par smēķēšanu man piemetās tad, kad nemācēju tikt galā ar stresu vai pēc kāda emocionāla saspringuma gribējās to spriedzi noņemt ar cigareti, lai gan reāli padomājot - nu kā cigarete man var palīdzēt? Svarīgs bija tas rituāls - iziet uzpīpēt, padomāt, relaksēties, lai gan ir taču vēl simtiem citu veidu, kā noņemt stresu un relaksēties. Piekrītu, ka jāatrod kāda jēdzīga nodarbe ar ko to smēķēšanas procesu nomainīt.