24.02. beztēma

LACE, grūti spriest par svešiem cilvēkiem... Mums kaimiņos arī ir ģimene, kurā mazs bērns (apmēram 1,5 gadu vecs) katru vakaru histēriski raud un tad vēl kādu reizi nakts vidū un agri no rīta. Bet nu tā riktīgi histēriski, līdz aizsmakumam un ļoti ilgi... Veļ šādi tādi novērojumi arī ir. Tā jau apmēram gadu. Cik saprotu, viņi piekopj to saucamo mācību, ka māca bērnam pašam nomierināties un pie viņa vnk nenāk. Uzliek nomierinošu mūziku pirms miega, bērnu ieliek gultā un paši iet prom un tad tas mazais ķērc kā negudrs, kamēr atlūzt... Neviens pie viņa nenāk. Citreiz dzirdu dusmīgus soļus un tad pieaugušu cilvēku bļaušanu "guli taču!", "aizveries!" u.tml. Manā uztverē, šitā mācība viņu gadījumā totāli nestrādā, bet es neeju un nemēģinu skaidroties. Varbūt tur mazulis nav īsti vesels (garīgi), kas to lai zina...

Lollipop♡, nu neesi tu slikta mamma! Izmet šīs muļķības no galvas! Būs labi! Turies (l)

Čau, visām! :-)
Esmu dalītās izjūtās - nelielas prieka satraukuma trīsas, jo rīt nomainu skolu pret Rīgu, solās būt baigi forši, bet no otras puses nāk raudiens par to, ka mazais brālis aizvests uz slimnīcu.. Arī laikam angīna.. :'-( Lai vai kā, sūtu daudz labu domu, arī tām, kuru mazie tagad slimo! Turas! ;-)

Ai, domāju, ka man vienīgajai tādi kaimiņi. Dažreiz dzirdu arī "aizveries" un "guli", mazliet tā nepatīkami. Tās plānās sienas nogalina.

dzivojiet majaa nevis dzivokli, problema atrisinata (l)

Es ari esmu raudajusi, kad ar mazo bijam slimnica. Vnk sirsnina sap, ka mazajam kas tads japarcies. Turies , lollipop :)

Es laikam skaitos pie sliktajām kaimiņu bļāvējām :D :D esmu arī šad tad vakaros, kad viss jau tik tālu, ka vairs nevar - skaļāk uzbļāvusi, ka jāguļ :D cerams, ka mani kaimiņi par mani nedomā, ka esmu psihopāte :D

Kaut gan histēriskas raudāšanas gan mums te nenotiek, parasti par maniem bļāvieniem tiek pasmiets :D

Neons, jā, skats pa logu ir skaists. Mums te bieži gan zaķi pa teritoriju gar logiem skraida, gan stirnas un brieži ierodas (vēl sestdien bija 4 stirnēni iemaldījušies, kurus mānījām laukā ar maizi, āboliem un burkāniem (l) ), gan no kaimiņu teritorijas zirgs reiz caur krūmiem mūs pārsteidza tā vienkārši ielaužoties :D
Cik interesanti, ka esam tik dažādi cilvēki. Tur, kur es uzturos ir ļoti kalnains, saules gaisma ir visas dienas garumā, maz lietus (bieži vien tieši 2m attālumā no loga ir tā lietus mākoņu robeža. Es varu iziet laukā un stāvēt pa pusei lietū, pa pusei sausumā. Te nav sētas un teritorijā esošā terase nav mūsu, tādēļ to izmantojam ļoti reti. Dārzu neizmantoju, jo te zeme ir mālaina, grūti apstrādājama un visi augi karstumā vienkāršī izdeg. Visi manis uzskaitītie faktori ir tie, kas man nepatīk. Es mīlu, ja zeme ir plakana (kā Latvijā (l) ), man patīk, ja saule telpās iespīd tikai īsu laika posmu (nu ne visās uzreiz, lai ir kur patverties no karstuma, un vispār saule no manis izsūc visu enerģiju tādēļ mīlu vakarus, kad tā noriet), man vajag, lai ir lietus biežāk (dievinu to svaigumu gaisā (l) ), gribu sētu, lai palaistu bērnu brīvsolī bez uztraukumiem, gribu augus stādīt dārzā, ne kastēs. Esam atraduši variantu, kas atbilst visām manām prasībam un pat būs tuvāk manam pusslodzes darbiņam, kā arī būs papildus telpa, ko varēšu izmantot par savu darbistabu (l)

Neon, vai Jums ir kāds risinājums sakarā ar dzīvesvietu (pirms dažām dienām lasīju Tavus pardzīvojumus, bet neesmu vairs izsekojusi vai ir kādi jaunumi)?

Favel, tu tik "garšīgi" visu aprakstīji, ka es burtiski biju tikko pie tevis ciemos un pat kopā ar tevi stāvēju "pa pusei lietū, pa pusei sausumā". :D

Risinājumu esam atraduši - nezinu gan, kā būs tur dzīvot, bet es esmu diezgan pacilāti noskaņota. Izrakāmies caur interneta dzīlēm, apbraukājām rajonus, izpētījām n-tos sludinājumus un apzvanījām n-tos namsaimniekus. Nebija neviena brīva dzīvokļa uz mums vajadzīgo datumu... Zvanijām uz pēdējo nummuru bez lielām cerībām un izrādījās, ka dzīvoklis ir pieejams. Aizjozām skatīties... Maza 4-stāvu māja, ar tikko jaunu iebūvētu virtuvi un visām virtuves iekārtām, mini divistabu dzīvoklītis, daudz saules gaismas. Nebija variantu - ņēmām to kas ir. Tagad naktīs, kamēr bērni slimo paralēli lauzu galvu kā visu no trīsstāvu mājas ar lielu platību un nelielu dārziņu, iekārtot supermazā divistabu dzīvoklītī bez noliktavas istabas?... (t) Pats dzīvoklis šķiet omulīgs, bet vot mantu mums traki daudz un tagad no tām nāksies tikt vaļā daļu pārdodot, daļu metot laukā brutali, daļu atdodot, un vēl daļu varbūt izdosies sarunāt atstāt pie kādiem paziņām un pat ar visu to vēl paliks pāri. :-/ Bez tam - jaunais dzīvoklis būs ceturtajā stāvā un lifta tur nav, a mums mazs bērns un rati... Ai, bet, kā jau teicu - citu variantu vnk nebija un pats par sevi dzīvoklis ir foršs, tikai dažas klapatas un nelielas neērtības ar to visu pārcelšanos un pēc tam gan jau būs labi.

Neons, tā ir tipiska veco laiku domāšana, ka mazulis raud jo spītējas un ka pats nomierināsies kad apniks. Žēl ka tā :(

Neons, es jau aizmirsu, kur Tu tieši uzturējies, bet vai Kitchener sanāk patālu no Jums?

Villionota, nezinu ko un kā tur tie vecāki domā. Tas ir viņu otrais bērns. Pirmais ir skolas vecuma apmēram un to bērnu es ne redzu, ne dzirdu. Es vispār to ģimeni principā daudz neredzu - dzīvo kaimiņos, mašīna pie durvīm, bet visvairāk esmu redzējusi vīrieti, kurš bieži darbojas dārzā un pāris reizes kaut kādus saviesīgus pasākumus ar viesiem pie viņiem ciemos. Viss. Neesmu redzējusi ne kā viņi iet pastaigās, ne kā bērnus kaut kur ved vai iet laukā pastaigāties ar suni... Nesaku, ka viņi neiziet no mājām, saku tikai, ka es viņus pa diviem gadiem tikpatkā neesmu redzējusi, tāpēc visai grūti spriest kas tur viņiem vispār notiek.

Favel, Kitchener ir 70km no mūsmājām šobrīd. Skatījāmies dzīvokli arī tur kādu laiku atpakaļ, bet tomēr izlēmām, ka tas nedaudz par tālu.

Neons, jā interesanti... Man kaimiņos līdzīga ģimene, sievieti 1x esmu redzējusi uz terases, zinu ka ir mazs bēbītis, bet nekad neesmu redzējusi ka viņi staigātu, kaut mazo uz terases izliktu paelpot svaigu gaisu. Visa terase gan barsakā kā pēc kara samētāts, varbūt tā kāda depresijas pazīme ... :( Bet nu kas mums par daļu :-/

Es tā vaicāju, jo vīra radi tur dzīvo. Varam apjautāties radu vidū, vai būtu iespēja mantas noglabāt ilgākam laika periodam. Protams, ja Jūs tas interesē (neko arī nesolu tik, cik apjautāties).
Bet prieks vismaz, ka izdevās atrast kaut ko puslīdz tīkamu. Pierast pie mazas platības pēc tā, ka esat dzīvojuši lielākās telpās būs grūti iesākumam. Labi ir tas, ka Tavam puikam ir jau tas vecums, kad var likt sporta ratos un tādus var iegādāties daudz vieglākus par kulbu ratiem un ērti saliekamus, izmēros kompaktus. Labā lieta par 4. stāvu bez lifta ir tas, ka uzlabosiet fizisko formu piespiedu kārtā :D

Favel, paldies par piedāvājumu, es to paturēšu prātā kā pēdējo variantu, ja nu mums tomēr tās mantas nesanāks izšķirot. :-)

Nu es mazā platībā šobrīd saskatu samērā daudz plusus - mazāka platība ko bērniem savandīt, mazāka platība ko man uzkopt (t.i. laika un nervu ekonomija), jauna virtuve - pats par sevi prieks, mazāk mantu - mazāk nevajadzīgu lietu un krāmu, mazo izmēru dēļ - siltas telpas pat, ja apkure nesilda pietiekoši, daudz saulesgaismas. Nu un vēl - tagad mēs dzīvojam tādā klusā privātmāju miestiņā un zini - bišķu pieriebies! :D Tur savukārt blakus lielam krustojumam, kur pāri ielai tirdzniecības centrs - cilvēku un mašīnu čalošana, dzīvīga kustība, ir uz ko skatīties aiz loga. :-P Un arī kā tu minēji - kāpnes nāks par labu veselībai, kaut gan trīsstāvu mājā man to kāpņu ikdienā ir gana tāpat... Kur liksim ratus - vēl domāsim, bet gan jau turēsim mašīnas bagažniekā. Puika jau drīz ies kājām pats, tad nu pa kāpnēm macēs tikt lejā un augšā arī pats (aiz rokas). Ai, nu tak galu gala - nebūs jau mūžīgi tas viss! Tikai kādu gadu vai divus un tad, cerams, tiksim pie savām mājām. 8-)

Villionota, tas ir kā koks ar diviem galiem - no vienas puses kāds var pateikt, ka esam pārāk vienaldzīgas un vajag iejaukties, no otras puses, ja iejauksimies - var pateikt, ka nav ko bāzt degunu ne savās darīšanās. Tāda ne pārāk patīkama tā situācija...