Māņticības

Agrāk bija niķis laizīt nazi :-D, ja ar to biju ko smērējusi, draugs teica,ka tā nevar darīt.

nesitu un cenšos neiztraucēt zirneklim ceļu

Arī ļoti lielam, spalvainam un tādam, kurš karātos vits tavas gultas??

Askepott - paldies! :-) Tagad zināšu, ka nav ko sevi biedēt spogulī, ja esmu noraudājusies līdz nemaņai :D

Nevienu zirnekli neesmu nositusi. Man ne bail no viņiem, ne riebums. Lai dzīvo lopiņi un nes to laimi. :)
Māņticīga neesmu, bet kaut kādas lietas ir iegājušās - maizi nekad neturu vēkšpēdus uz galda, makā turu zivju zvīņas... Ā, čības arī izvairos dāvināt, jo vienreiz pēc tādas dāvināšanas sanāca izšķirties. :-D

bbw
nē, nesistu, jo man viņi netraucē, bail arī nav. spalvainu zirnekli nekad neesmu redzējusi, tādi zvēri manā mājā nedzīvo :D

Ja ārā ieraugu melnu kaķi bez neviena balta plankumiņa, pārspļauju sev pār kreiso plecu 3x :D
Nekāpju uz aku vākiem.
Nenogalinu zirnekļus, lai arī cik ļoooti man tie nepatiku/nebiedētu. :D

es nelieku somu uz zemes;
man ir sarkans maks;
cenšos nekāpt pāri apaljajām lūkām un citām apaljām figūrām;
zirneklji pofig, parasti nesitu, bet ja ieraugu tīrit māji, tad ievelku putekljusūcējā vienalga cik ir pulkstens;
katru dienu kāpju ārā no gultas ar kreiso;
cenšos neizbērt sāli;
mēgjinu neslaucīt drupačas kailā plaukstā;
esmu pamanījusi, ka kreisā plauksta niez 2-3 dienas pirms algas dienas;
melnie kakji var skaidrīt apkārt cik grib, uzmanību nepievēršu;
kad nokrīt galda piederumi, vnm atceros ticējumu par viesiem, bet neticu tam;
par spogulja plīšanu-daljēji ticu;
ticu mēness fāzēm, ka cilvēki pilnmēnesī paliek citādāki, agresīvāki un dusmīgāki. es arī.

man arī ir iegājušās dažas māņticības kā: neslauku drupačas kailu roku, nelieku somu zemē, nesvilpoju mājā, mēģinu nesist zirnekļus, izpūšu caur gredzenu, mēģinu asus priekšmetus nedot rokā, par spoguļu plīšanu.

atceros kā pirmo reiz uzzināju par spļaušanu pār plecu. kad māsa man to pateica, es nezināju, ka ir jāizliekas, ka nospļaujies. es tā arī istabas vidū ņēmu un trīs reizes nospļāvos :D

un tagad zinu kāpēc mājās zem visādām galdsedziņām monētas bija, un es tik viņas kabatā bāzu :D

Neesmu māņticīga.

neticu manticibam, bet ticu karmai. ja busi labs pret citiem, tad tiks dots labs atpakalj.

Ja cilvēkam bērnībā vai vēlāk, kāds neiemāca visas tās izdarības, tad viņš laimīgi nodzīvos visu mūžu bez māņticības.

Eju pāri iela, ja pārskrējis melns kaķis, lieku somu uz zemes, skapī stāv viena ieplīsusi bļoda, cepuri ziemā atnākot mājās gadās uzmest uz galda... man vienalga :D vispār neesmu māņticīga.

Nu, man šķiet, ka ir būtiski izšķirt 2 lietas - ticējumu zināšanu, tālāknodošanu (un pat ievērošanu) kā kultūras mantojuma kopšanu un māņticības piekopšanu kā stulbuma un ignorances pazīmi. Es galīgi neesmu es augstās domās par tendenci ticēt horoskopiem, numerologiem, ziedūdeņiem un latvietes karmai :-D

es tā arī istabas vidū ņēmu un trīs reizes nospļāvos

:D sasmējos :-D

Un kas ir ar to drupačiņu slaucīšanu no galda ar roku? (t) es laikam biežāk slauku ar salveti vai dvieli...bet visādi gadās :-D

Ievēlos vēlēšanos 11:11:-D:-P

Zirnekļus nesitu, bet izlaižu ārā.
Dažreiz ieraugot melnu kaķi, nodomāju, lai tik nepārskrien pāti ceļam.

Zvīņas makā turu, bet tas iegājies no vīra ğimenes, ka katru Jauno gadu ir zivs un pēc tam nomainam zvīņas makā...