Čau! Es pat nezinu, ko es no jums gribu, laikam vienkārši parunāties un kādu padomu varbūt.
Tātad, pirms nedēļas sāku strādāt par pārdevēju. Iespējas atrast darbu, kuru man vairāk gribētos un patiktu strādāt, īsti nebija, nekur neņēma, jo nav jau pieredzes. Tā nu iekārtojos par pārdevēju caur pazīstamo. Problēma ir tajā, ka es pat savā brīvdienā pamostos un domāju par darbu, domāju, kas var noiet greizi, ka neko nemāku. Informācijas ir daudz un pat, ja man vienreiz kaut ko izstāsta, tad brīdī, kad man tas jādara, pat vairs neatceros, ko darīt. Jautājumus arī nevienam uzdot vairs negribās un palīdzību jautāt arī nē, jo, kad reiz palūdzu, lai atgādina man vienu lietu, nolamāja. (t) Kad kaut ko skaidro, tad tik ātri, ka knapi varu ko pierakstīt (un ne vienmēr arī varu). Gribu zināt, vai vēlāk paliks vieglāk?
Darbs man nepatīk, nepatīk pie kases strādāt, kauns arī no pazīstamiem un ar kasi bail ko salaist dēlī, bail, ka būs jāliek lielas summas no savas kabatas. Bet darbu ta vajag. Un esmu caur pazīstamo iekārtojusies, tāpēc variants iet prom atkrīt automātiski. Aizeju uz to darbu un jūtos kā dura, visi visu zin un visiem viss tik ātri notiek,a es tik lēna un neko nejēdzu...:'-(