Labdien dārgās Cosmo lasītājas!
Vēlos mazliet padalīties ar savām iekšējām sajūtām. Vispārīgi par savu sāpi.
Nekādā veidā netieku pāri izjukušajām attiecībām, iekšēji jūtos ļoti slikti. Tam kāds esmu ārēji, mazs sakars ar to, kas darās iekšā. Ir pagājis pietiekoši ilgs laiks, bet joprojām gaidu to dienu, kad pamostoties viss būs normāli, kaut vai ciešami. Bet šī diena nav pienākusi. Šī nav pirmā neveiksme attiecībās. Kopumā esmu bijis iemīlējies 3x tā pa īsto. Bet šī reize mani ir nospiedusi uz zemes.
Brīžiem es pat nespēju elpot, fiziski sāp sirds, ir drausmīga sajūta. Tās ir diezgan lielas mocības.
Ir jauki brīži, kas mani spēj iepriecināt, bet sliktie brīži ir tik mokoši, ka 1 minūte šķiet mani sadedzina no tām lielajām sāpēm, kādas iekšā dažreiz notiek.
Ārēji tam nav nekāda sakara, viss it kā ok no malas skatoties. Labi, daudz kam ir pielikts punkts, kaut vai futbolam, kas kādreiz bija neatņemama dzīves sastāvdaļa. Daudzas lietas aizgājušas otrajā plānā, kuras man sagādāja baudu- makšķerēšana, medības, zīmēšana. Nu to vienkārši vairs negribās darīt, kaut gan dažas reizes, ja draugi aicina, es braucu uz copi, un dienu pavadu diezgan ok.
Seksuālā dzīve ir ok, joprojām spēju būt pietiekoši motivēts uz to, iekārot, un tādā ziņā, tas liek uz kādu brīdi aizmirsties, domāt par citu sievieti utt. Bet realitāte nemainās.
Šobrīd es atkal cenšos veidot attiecības, bet ir atkal tas. Ka viņa nav viegli ņemama, un es neesmu pārliecināts, vai vēlos atkal rīkoties tā, lai sieviete mani novērtē. Vai man pietiks spēka to darīt. Ja es iepriekš esmu darījis jau maksimāli visu, ieguldot ļoti daudz emocijas. Zinu ka varu mīlēt, un iemīlēties atkal. Man ar to problēmu nav. Bailes ir no tā, vai tas attaisnosies. Vai kādu dienu es nesapratīšu, ka viņa tomēr nav īstā. Gribu justies vismaz tik pat īpaši, labi kā iepriekš esmu juties, savādāk man neder.
Ir sievietes, seksīga, skaista, modeles augumu. Ļoti strādīga, centīga. Ļoti gudra, nopietna, dzīvē jau ko sasniegusi. Bet, tiklīdz es ko gribu kā avantūru, tā ir pārmetumi, problēmas. Piemēram ātro seksu kaut kur nolienot.. Nekad tas neder utt. Viņai ir principi, kuri mani atbaida. Jā, guļamistabā ir atļauts gandrīz viss. Un jūtos es labi ar viņu kopā. Bet tā kā viņas darba diena ir 6 dienas nedēļā. man darbadienas kā tādas nav. Tad paliek brīvā laika ļoti daudz, un tajā es nedomāju par viņu, es domāju par citu meiteni. ;( Tas ir tik traki :(((
Parunāt par šādu lietu es nevaru ne ar vienu. Māsa ir mans uzticības cilvēks, bet mēs neesam atraduši brīdi, neesam tik bieži kopā. Lai es ko reāli prasītu, un iegūtu kādu labu domu pie kuras pieturēties.. Turklāt šaubos vai viņa reāli palīdzētu, jo attiecībās tādās kā es, pieļauju viņa nav bijusi. Labākais draugs ir Portugālē, un saziņas valoda mums ir angļu. Drīzumā viņš brauks uz Lietuvu pie draudzenes, tad satiksimies. Bet tad uzkraut tādus tematus viņam es nevēlēšos. Un apmēram ziņu viņa padomus :D Es ļoti gaidu kad viņu satikšu, šķiet tad būs iespēja atkal justies lieliski, un pavadīt laiku ar čomu kuru saprotos no pus vārda :D
Es vienkārši nezinu, kā pareizi dzīvot tālāk.. Man pa lielam nav mērķu īpašu.. Ok, man ir nauda. Es zinu ka drīz gribu aizbraukt uz Japānu. Vēl dažām vietām, cerībā, ka tur esot kaut kas mainīsies. Bet doma, ka varu vēl vairāk saskumt, arī ir iespējama.. Es nespēju par lietām nedomāt un noslēgties. Tusēt, utt. Es varu dažas dienas pavadīt aizraujoši, bet realitāte nāk atpakaļ, ka man sirdī tomēr trūkst konkrēta cilvēka, bez kura nav kārtībā nekas. Es nespēju to ignorēt. Un visvairāk tas parādās brīžos, kad esmu viens, vakaros utt. Ja esmu viens, tas mani nospiež.
Elīna no šī foruma bija meitene, kad likās jā, tas ir tas, kas vajadzīgs, un ko es gribu. Paldies viņai par tiem 2 mēnešiem, kurus man bija iespēja justies labi :p Pārējie sakari, likuši aizmirsties varbūt uz dažām dienām vien :D
Tagad es atkal esmu strupceļā. Skriet kādai pakaļ, pienest visu ar prieku man it kā gribās, bet motivāciju atrast, būs grūti.. ja ne neiespējami.. ignorēt to kas sirdī, es nevaru, un atsakos to darīt, ja godīgi. Es gribu kādu lutināt un mīlēt, bet mani neviena nespēj motivēt.
Tajā pašā laikā es neesmu palaidies. Joprojām uzturu sevi formā. Vairs nelietoju alkoholu. Neiesaistos sūdos , kuros nav jāiesaistās. Esmu šķiet nomierinājies. Ar kaut kādu skatu nākotnē arī..
Bet kopumā ir ļoti sūdīgi. un ļoti skumji.
Vispār smieklīgi, bet iepriekš, kad man bija sirdssāpes, es sevi ārstēju ar BDSM :D Skarbu seksu. Pirmkārt atrodot sievieti, kura ir untumaina, asu raksturu. Neķītra. Un kurai vajag riktīgi hard.. Tas nav viegli, un ir aizraujoši .. Jo kaut kas visiem šiem cilvēkiem ir kopīgs. ;) Zudušās lietas, kompensējot seksā. Kārtīgā seksā :D Es nerunāju par perversiem cilvēkiem, kuri jādelējās apkārt kā suņi suņu laikā.. nē. Un to cilvēku, vispār ir tik ļoti maz. :D
Bet tas mani vairs neaizrauj. Reāli tādu meiteni izdevās atrast 1x, kura bija wow! bija vēl viena, bet viņa ir galvā slima, ok, sexx 10no 10. pārējais 1no 10.. veģetatīvā distonsija, vai kā tur to sauc.
Tagad es nezinu ko gribu.. Dažreiz šķiet pat nomirt. Tiešām , murgs būtu beidzies. Bet es joprojām ceru mīlēt. 8-)8-)8-)8-)8-)
Paldies ka uzklausījāt mani. (l)
133
