Atceros, kad man 17 gados atrada cigarešu paciņu...
Varu ieteikt tikai vienu lietu - atklāti izrunāties. Izskaidro, ka biji dusmīga, kāpēc saplēsi fotogrāfijas.
Skaidro tik ilgi, kamēr tevi uzklausa.
Es par savām cigaretēm arī mēģināju melot, ķip, draudzenes utml. - kas itkā būtu ok (jo nav ar nolūku plēstas fočenes), bet tas tikai paildzināja laiku, līdz godīgi izrunājām lietas.
Es par atklātību.