Profesijas maiņa 30 gadu vecumā?

Pilnīgi normāli. :) Mana draudzene 30 gados (pašlaik) maina savu profesiju. Pati ir ļoti apmierināta, izrāvusies no ofisa dzīves. Pamazām viss iet uz urrā.

Ja neapmierina esošais stāvoklis, tad esmu pārliecināta, ka nekad nav par vēlu. Varbūt tikai tagad vispār esi gatava tām pārmaiņām - agrāk tās nebūtu bijusi spējīga pavilkt, nebiji psiholoģiski nobriedusi vai vēl miljons iemeslu. Galvenais, lai ir mērķis, entuziasms, gribasspēks un atbalsts - tikai uz priekšu! Viss izdosies! Man šādā situācijā būtu svarīgi, lai ir arī vismaz minimāls pamats zem kājām. Ja aizeju no esošā darba, lai ir iekrājumi vai kā citādi finansiāls nodrošinājums kādam laikam, ja viss ar jauno plānu uzreiz neiet tik gludi.

Nesaprotu no kurienes cilvēkiem ir radušies aizspriedumi par to, ka mācās tikai 20-30 gados. :) Tētim 55 gadi, šobrīd pēdējais gads augstskolā, ja nemaldos, šī ir 4 augstākā izglitība. Nelēkā gan pa kardināli dažādām profesijām, taču tiklīdz apnīk, iet strādāt kur citur un paralēli mācās. Nedaudz dīvaini jau liekas, ka tētim skolas čomi zvana, atpūšas kopā, kaut gan esmu tikai nedaudz jaunāka par viņiem. :D Bet tas tikai pierāda, ka aizspriedumi ir galvā un kursā neviens par to nesmīkņā, drīzāk priecājas, ka ir cilvēks ar plašākām zināšanām, pie kura vērsties pēc kādas palīdzības.

Paziņai 29, ja nemaldos. Pabeidza Turību, strādāja IT jomā, pelnīja labi, padevās darbs, taču juta, ka tā nav viņas profesija. Šobrīd mācās par sporta treneri! :)

Ja pati zini, ka vari vairāk, būt noderīgāka un saņemt atbilstoši, tad mēģini! :)

Paldies par iedvesmojošiem stāstiem! :)
ja ir vēl kāds ar savu vai draugu pieredzi šādā jautājumā, droši uzrakstiet!

Man viena paziņa 55 gadu vecumā ieguva grādu farmācijā. Pati šobrīd studēju un man kursā ir 2 meitenes, kurām ir 26, puisis, kuram ir 29 un pārējiem visiem ir 30+++ :-)

Esmu studējusi otro bakalauru un pabeidzu 28 gados. Man ļoti patika un esmu priecīga ar to ka aizgāju mācīties. Tieši otrajā izglitībā ieguvu vairāk draugu un man bija vairāk zināšanas. Ka arī nopietnākā attieksme pret studijām, salīdzinot ar laiku, kad mācījos 20 gadu vecumā. Kursā arī mācījās meitenes 30 gadu vecumā, 34 gadu vecumā. Viss ir iespējams. :-) Vienīgais bija tas, ka pietruka laika - darbs, studijas un ģimene, ka arī atpūsties dažreiz gribas, bet ja visu saplāno tad viss būs ok.:-)

Cilvēks, kurš uzsāk studijas pēc 30 ir krietni motivētāks studēt, mērķtiecīgāks.. nekā bariņš jauno studentu, kas nupat pārsēdušies no skolas soliem :)

jauna būdama pametu trīs koledžas, un joprojām neesmu mācījusies, bet beidzot sāk rasties apņēmība. Darba nozari var mainīt jebkurā brīdī, galvenais ir nepadoties pie pirmās neizdošanās.