Draugs atļauj

meksikanka, zinu, bet kaut kā sen nebija nācies no kāda tādu stingru viedokli par sevi vai savu ģimeni uzzināt :-D:-D:-D

Man tieši liekas jocīgs ģimenes modelis - mana nauda un tava nauda. Ja ir pāris vai ģimene, tad uzskatu, ka naudai jābūt kopējai. Paroles man nav, bet man nekad nav liegts ielūkoties bankas kontā, kā arī ja pajautāju, cik viņam ir naudas, viņš vienmēr godīgi atbild.

Forši, no cosmo uzzinu, ka mans vīrs ir lupata, jo man ir pieeja viņa internetbankai un kartei. Mums vnk mājās nav - tava nauda, mana nauda.

Mans virs arii ir lupata... :D

Ne, es domaju, ka dazhas te runaa par dazhadaam stadijaam attiiecibaas, tadelj nesaprot, ka var but pieeja kontiem utt. Bet nu man nekad nav bijushi virieshi, kuri sleptu pieejas kontiem, mani ir tas, ka mani tas nemaz neinteresee un lielakus pirkumus taa pat vienmeer ar savu viiru apspriezhu....

Značit, gulēt un dalīt ar cilvēku gultu, dzemdēt viņam bērnus ir OK, bet ielīst (kaut gan nešķiet atbilstošs vārds) viņa akontā ar VIŅA akceptu ir mī un žē..

piekriitu.

man ar laikam nepareizs ģimenes modelis, jo vīrs lien manā kontā, un es lienu viņējā :-D

Kopīgs budžets ir kaut kas viens, bet pieejas otra kartēm un i-bankām.. šajā ziņā esmu vienisprātis ar Vilionata.

Es vispār to nesaprotu, līšanu otra kontā, vienalga precēti vai neprecēti. Un zinu, ka citas sievietes to mierīgi dara, kontrolē vīrieša naudas plūsmu. Manā skatījumā vīrietis šajā situācijā ir lupata, vecis zem tupeles.
Es ar savu ne mūžam tā nerīkotos, citādi zaudētu vīrišķību manās acīs.

Ir bijusi arī pietiekami iela saskare ar realitāti (strādājot bankā), kad sievām ir pieejas vīru kontiem (vai otrādi) - ar laiku nereti ir radušās domstarpības par naudas plūsmu un tādos momentos, nez kādēļ, banka ir vainīga, nevis paši, kas dod savas pieejas.

Manā uztverē kontrole pār vīrieša maku (šajā gadījumā - kontu) tomēr ir viens no vīreša psiholoģiskas kastrēšanas paņēmieniem. Protams, ja pārim uzskati sakrīt - katrs var darīt, kā vēlas. Es šādu modeli redzu vīra vecāku ģimenē un tas izskatās tik nožēlojami - viņa Tēvam bezmaz jāprasa atļauja sievai, lai aizietu uz veikalu un nopirktu viņai ziedus, jo viņam nav savas naudas - visa viņa pensija no saņemšanas brīža pāriet sievas kotrolē.

Bet te jau nav runa, ka meitene kaut ko atņems. Man arī nav saprotami tie pāri, kuriem visa nauda iziet sievas kontrolē un vīram nepaliek nekā, bet šis jau nav tas gadījums!

Visas pēkšņi tā uzcepās par "pareizi - nepareizi". :) Man, piemēram, nav pieņemama ne maka, ne kontu, ne soc.portālu, un tamlīdzīgu lietu pieeja, jo man tas nav nepieciešams. Vispār. Nemaz un nevienā mirklī.

Un es uz to raugos nevis no tāda paša skatupunkta kā "dalīt gultu" un pārējiem te pieminētajiem, bet gan tādēļ, ka tās ir katra personiskās juridiskās vai citādas saistības, kurās persona tiek identificēta un, kurām nav jābūt pieejamām trešajām personām. Tieši tik pragmatiski.

Gulta, bērnu dzemdēšana u.t.t. ir tomēr uz emocionālas bāzes balstītas darbības.

Varu tikt viņa kontā, ja būtu vajadzība, bet man tādas nav. Ja vajag, tad viņš iedod savu karti vai vienkārši pārskaita naudu. Pati negribētu uz savu galvu iet un darīties.

Mans draugs man atļauj līst viņa internetbankā, un ņemt naudiņu, cik man vajag.

Šī darbība - līšana i-bankā paver pietiekami daudz iespējas noslēgt darījumus un uzņemties saistības, lai to (pieejas paroles, kodus) uzskatītu par info, kas nav jādod nevienam citam.

Vienīgais, ko es nekad negribētu - tādu situāciju kā ir redzēta vecākas paaudzes ģimenēs (arī maniem vecākiem ir bijis kaut kas uz to pusi), ka vecis visu algu atdod sievai un pēc tam viņam jāprasa sievai nauda cigaretēm vai degvielai... Tas man šķiet nokauj lielu daļu vīrišķības.

Pārējais - pilnīgi pofig, vai ir kopīgs ģimenes konts, atsevišķi, ar pieejām vai bez. Kā katrs pāris izlemj, tā lai dara.
Man pietiek atcerēties savas paroles, lai vēl zinātu vīra. Ja ko vajag, jautāju nevis pati ņemu.

Mums ir kopīga visa nauda, zinām ienākumus un izdevumus, bet nedodam viens otram bankas paroles, jo - priekškam? Ja kādam pietrūkst naudas, tad paprasa otram - samaksā lūdzu to un to vai arī - vai vari iedot tik un tik.

No otras puses, neko sliktu arī tajā neredzu, ja pašiem tā ir ērti, labi. Varbūt vīrietim nepatīk, ka viņam prasa, bet patīk, lai pati paņem, kad grib un viss :)

Kopīgs budžets ir kaut kas viens, bet pieejas otra kartēm un i-bankām.. šajā ziņā esmu vienisprātis ar Vilionata.

Budžets jau nav tikai abstraksts vārds. Ja pāris savā starpā vienojas, ka viņam kopīgs budžets, tad vai nu katrs no sava konta mēnesī noņem attiecīgu summu un papildina to mistisku budžetu (liekot naudu zeķē, kurpju kastē, etc.) vai vienkārši katram ir pieeja bankas kontiem, bet ne jau tāpēc, lai tur okšķerētos un novestu voens otro bankrotā, bet lai nepieciešamības gadījumā sieva var rēķinus apmaksāt vai paņemt naudu (ar vīra akceptu)..

Ne jau autore ar čuguna pannu izsita no puiša paroles un tagad trenkās visu naudu pa labi un pa kreisi.. Nu, tādi šausmu stāsti!

Tikai 2 galejiibas - kontrole par viru vai atstashana bez naudas.


Bet man laikam paveicies, ka attiecibas esmu tik ilgi, ka zinu- cik drikstu teret, kadelj jatere un, ja gribas pirkt ko lielu (TV, meebeles utt.) izrunaju to ar viru.

Plus es esmu taa shausmigaa sieva, kura sezh majas audzina bernus un nesanem nevienu pabalstu :D

Šī darbība - līšana i-bankā paver pietiekami daudz iespējas noslēgt darījumus un uzņemties saistības, lai to (pieejas paroles, kodus) uzskatītu par info, kas nav jādod nevienam citam.

Tavā izpratnē jā. Autores drauga izpratnē nē. Un? Tāpat daudziem tas ir OK. Un zini, ja sieva tāda mantkārīga, tad izspiedīs no vīra naudu pat bez bankas konta (nu, Tevis aprakstīta šausmenīte par nabaga večiem-lupatām)

Man, piemēram, nav pieņemama ne maka, ne kontu, ne soc.portālu, un tamlīdzīgu lietu pieeja, jo man tas nav nepieciešams. Vispār. Nemaz un nevienā mirklī.

+++

Ne jau autore ar čuguna pannu izsita no puiša paroles un tagad trenkās visu naudu pa labi un pa kreisi.. Nu, tādi šausmu stāsti!

Tie nav šausmu stāsti, tās ir reālā dzīvē tepat LV redzētas situācijas, kad viena persona nesaprātīgi izrīkojas ar otras personas naudu, jo vienkārši ir pieeja un taču ir kopīgs budžets. Uzticēšanās, neapšaubāmi, ir katru attiecību stūrakmens, bet... you never know.

Turklāt, mūsdienās i-bankas pieejas kodi nozīmē bezala dudz citu dažādu pieeju, kuras var izietot dažādi, ja kas.

nepieciešamības gadījumā sieva var rēķinus apmaksāt

Vienīgais nepieciešamības gadījums man nāk prātā tas, kurā pašlaik ir Ūdrītis...

Aether, bet taa jau ir problema attiecibas, ne jau kontaa...

Esmu izrunajusi ar viru cik kam menesi terejam. Cik vins teeeree saviem hobijiem, cik es tereju savam lietam. Mums ir lielo pirkumu saraksts ar lietam, kuras jasaperk, zinu cik vinam jamaksa tur un tam.


ja sievietei tiek iedots konts ar tekstu - tere cik gribi, tad logiski, ka vinja taa ari daris :)