Es pa vīra internetbanku nešeptēju. Tā kā pati strādāju, tad man nav tādas vajadzības. Naudu kā tādu viņam neprasu, jā, viņš man pērk dāvanas, izmaksā, lutina. No sākuma par visām varītēm ir centies dot man naudu, es atsakos, tāpēc tagad ir tā, ka prasa- nu, ko tu gribētu? Kas tev vajadzīgs? Kā tevi palutināt?
Maksājumus nekā īpaši nedalām, maksājam abi, ne tā, ka uz pusēm, neskaitām tur, cik, par ko kurš ir maksājis, kaut kā viss tā dabiski notiek.
Ja ar maksājumiem ģimenē nodarbojas viens cilvēks, tad, jā, normāli, ka ir pieeja otra kontam, bet citādi neredzu tam vajadzību. Vēlos uzsvērt, ka normāla situācija tad, ja tas notiek ģimenē. Kamēr pāris ir tikai tādā draugs, draudzene stadijā, es saku-nē. Katrs jau lai dara, kā grib, bet es nejustos ērti. Un negribētu arī lai manam draugam viss būtu brīvi pieejams.