Labdarība

Es lidinos ar sarkano krustu pa visu pasauli, palīdzu kara zonās cietušajiem, nodrošināju tīra ūdens piegādi daudzīem āfrikas ciematiem, rīkoju labdarības pasākumus, lai savākt finansējumu rehabilitiācijas centriem, kas palīdz sievietiem, kas cieta no vardarbībās. Pagaišgad, 6 mēnešus pavadiju dienvidamērikā, piedalījos cīņā pret torpisko meži izciršanu. 1 gadu brīvbprātīgi strādāju dabas rezervātā Dienvidāfrikā, palīdzēju novērst baltā deguņradža sugas izmiršanu, vēlāk arī brīvprātīgi pievienojos organizācijai, kas būvē skolas Somālijā. Latvijā pārsvarā nodarbojos ar bezpajumtnieku rehabilitāciju un to izglītošanu. Ka arī, man ļoti patīk melot.

Štank :D :D :D hahaha

Neziedoju. Citreiz liekas,ka vajadzētu, bet neesmu tikusi tālāk par domāšanu

naudu esmu pārskaitījusi dažas reizes, kad kādam zināmam cilvēkam pēkšņi viss slikti un vajag nekavējoties.
uz suņu patversmi ir vestas segas, paklēji un barības.
vajag jau daudziem..

Jā, esmu ziedojusi - gan Eņģeļu akcijās, gan suņu patversmēm ar mantām, gan apģērbu nesusi uz ziedojumu pieņemšanas vietām. Rimi pie kases regulāri monētiņas metu ziedojumu kastītēs.

reti , bet ja palīdzu tad tie parasti ir sabiedrībā pazīstami cilvēki , kam nepieciešams steidzamai operācijai vai kam citam.
Visiem slimajiem bērniem neziedoju un masu labdarības akcijās nepiedalos , citreiz ko noziedoju dzīvnieku patversēm .... ZS parasti apdāvinu kādu pensionāru

Drēbes mēdzu ziedot. Dažreiz pazvanu un noziedoju kādu summu.

Forši! Es iegādājos dinozoo sunītim foršu mantinu, brīvdienaas braukšu aizvest un izstaidzināt suni ar berniem. Sava dzīvnieka nav, bet gribētos :) varbūt nākotnee :)

Dažreiz kādiem ziedot.lv projektiem noziedoju-pensionāriem, bērniem.
Bet nevis kaut kādām stulbībām, kur vecākiem debila ticība, kura neļauj asinis pārliet bērnam, tāpēc jābrauc ārstēt citur. Vai random kaķu tantēm.

Šo to no drēbēm uz ziedot.lv vai Otro elpu.

ziedoju tikai dzivniekiem un ,ja kaadam vajadziiga kaada steidzama operaacija. Truuciigajiem neziedoju, pashi vini vainiigi,ka ir truuciigi

Drēbes, kuras vairs nenēsāju, nepatīk, neder utml., vedu uz Sarkano krustu. Sākumā to darīja tikai mamma, nesen pieķēros tai lietai arī es.
Naudu ziedoju ļoti reti.

ziedoju tikai dzivniekiem un ,ja kaadam vajadziiga kaada steidzama operaacija. Truuciigajiem neziedoju, pashi vini vainiigi,ka ir truuciigi

Tev dzīvnieks svarīgāks par cilvēku, vai ne?

Es arī praktiski tikai dzīvniekiem ziedoju, retu reizi iemetu kaut ko tajās kastītēs Rimi... ;-) Un ja metu ārā kaut ko, ko kāds vēl varētu lietot/ēst, tad nemetu misenē, bet nolieku maisā blakus - tātad ziedoju rajona bomžiem :-D

jaa, man dziivnieku vairaak zheel nekaa cilveeku

Un ja metu ārā kaut ko, ko kāds vēl varētu lietot/ēst, tad nemetu misenē, bet nolieku maisā blakus - tātad ziedoju rajona bomžiem

es arī ....

Reti. Kaut kā nejūtu to sajūtu, ka vajag. Šobrīd savu naudu ieguldu tikai sevī - valodas mācībās, kursos, hobijos, vecmāmiņai. Varbūt, ja būtu vairāk, dotu vairāk citiem.

Protams, tas ne vienmēr nozīmē, ka tas nonāks pie bomžiem, jo pirms daudziem gadiem, pēc ģenerālās tīrīšanas, izmetot pie misenēm apavus kastēs un drēbes, vēlāk pa logu skatoties, mēs ar mammu secinājām, ka kaimiņiem nav ko vilkt :D bet nu nekas...var jau saprast, ka daudzbērnu ģimenē meitenēm arī vajag pucēties (t)

Agi, riga ir punkti, kur var atstāt visu, kas var citiem noderēt- sakot ar tejkannu un beidzot ar apaviem. 24h strādā.

Pārsvarā ziedoju dzīvniekiem... reti kad cilvēkiem. Neuzskatu, ka visi cilvēki ir vainīgi tajā, ka viņi ir trūcīgi. Tiešām žēl trūcīgo ģimeņu un veco cilvēku.
Taču ir arī tādi kuri ir kļuvuši par nabagiem, jo piemēram nodzēra naudu, viņus pameta ģimene utt. palika vieni, nabadzīgi. Uz tādiem cilvēkiem ir no vienas puses dusmas, piemēram, ja nodzēra naudu, kļuva par dzērāju utt. vai kad par pēdējajām kapeikām nopērk cigaretes. Taču lai kādi nebūtu iemesli, trūcīgam ir būt grūti un ir labi ja palīdz arī tādiem.

Nedaudz domāju līdzīgi, kā

stiprais_dzimums

man arī bieži vien ir dzīvnieku vairāk žēl nekā cilvēku (izņemot bērnus). Piemēram patversmes suņi un klaiņojošie suņi nav vainīgi, ka viņus izmet uz ielas vai pret viņiem slikti izturas. Izmeta vienu un savairojās daudzi... ja suns agresīvs, iespējams ka cilvēks pret viņu ir izturējies slikti, tapēc dzīvnieks tagad aizstāvās.

Piemēram suns tāpat kā mazi bērni nevar pats iziet no mājas un pasūdzēties par apstākļiem utt.
Pieaudzis cilvēks ja nu vienīgi nav slims (fiziski, psihiski) ivar aiziet pateikt, var darīt, nav piesiets, nav iesprostots... tāpēc vairāk žēl dzīvnieku.