Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Izdevības/iespējas, ko neizmantojām. Vai nožēlojam?

 
10 gadi
Reitings 3675
Reģ: 24.09.2012
Labs vakars :)
Nu jau kādus pāris mēnešus, ar mazām pauzītēm pa vidu, domāju, domāju un nevaru izdomāt -vai lekt jaunā piedzīvojumā? Lai gan skaidri nav zināms, cik liels un vai vispār to varēs saukt par piedzīvojumu. Esmu ko tādu darījusi/iesaistījusies iepriekš, neteikšu, ka biju sajūsmā, bet jā - kompānija te ir no svara. Protams, apsveru to darīt arī pilnīgi viena, bet tas atkal būtu man, izaugsmei svarīgi :)
Tas tāds mazs ievads, vēl man ir laiks, ko padomāt, ceru, ka pieņemšu sev vislabāko lēmumu.
Bet par tēmu - esam te dažāda vecuma, citas piedzīvojušas vairāk, citas mazāk, vienām piespēlētas vairāk iespēju, citām mazāk un tā joprojām. Tām, kas izmanto lielu daļu no avantūrām, iesaistās - vai kaut ko no tā visa ir nācies nožēlot?
Un tām, kas varbūt no kaut kā forša atteikušās - baiļu, nedrošības dēļ, kompānijas neesamības dēļ vai jebkā cita - tagad ik pa laikam negrauž doma - kā būtu, ja...?
Tātad - labāk nožēlot izdarīto vai pārmest sev nemaz nepamēģināto? :)
28.01.2016 20:55 |
 
10 gadi
Reitings 1925
Reģ: 02.07.2009
Man ir tikai viena lieta, ko nožēloju savā dzīvē un tā nav saistīta ar avantūrām, bet ar mīlestību.
Domāju, ka nožēlot vispār ir diezgan muļķīgi, ja jau esi kaut ko izdarījis, tāpat neko neizmanīsi. Bet, ja neesi - tad gan ir pamats paraudāt, bet arī ne ilgi, jo nevar zināt, varbūt, ka sekos cita - labāka iespēja.
Tāpat palieku pie domas, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Ar sevi esmu vairāk robežu cilvēks, bet ar citiem - ja apkārt labi / uzticami cilvēki, varu tālu iet. Baiļu pārvarēšana un izaicinājumi ir interesanti un sniedz labu pieredzi, bet ir sevi labi jāpazīst vai arī sev ļoti jāuzticas, lai uzdrošinātos.
28.01.2016 21:06 |
 
Reitings 819
Reģ: 10.01.2010
mīlestības jomā daudzi/-dzas domāju, daudz ko ir noželojušas, a la nevajadzēja izšķirties, būtu zinājusi kāds viņš ir nebūtu 5 gadus kopā, kādi būtu kopīgie bērni, ja es būtu viņam piedevusi, tad mēs būtu precējušies, nevis viņš ar to klasesbiedreni utt utt es domāju, ka šādi un līdzīgi stāsti ir tik daudzām. :)
Bet dzīve ir tik neparedzama:-/
28.01.2016 21:09 |
 
Reitings 731
Reģ: 07.11.2015
Es neko nenožēloju. Ir dažas pusaudža gados izdarītas lietas, ko ar šodienas prātu varbūt būtu darījusi savādāk, bet tā nav nožēla. Ja esmu rīkojusies tā vai savādāk vai arī nemaz neesmu rīkojusies, tātad tajā brīdī uzskatīju to par pareizu. Es uzticos savai intuīcijai un tā mani reti kad pieviļ.
28.01.2016 21:09 |
 
10 gadi
Reitings 3675
Reģ: 24.09.2012
:)
29.01.2016 11:48 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Nemēdzu baigi kaut ko nožēlot.
Vienīgā lieta, kas nāk prātā - tiešām nožēloju, ka studiju gados neizmantoju iespēju aizbraukt kaut kur Erasmus ietvaros.
29.01.2016 11:50 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Nemēdzu baigi kaut ko nožēlot.

+++

Vienkārši pieņemu notikušo par pareizo/vienīgo variantu :D
29.01.2016 11:55 |
 
Reitings 4224
Reģ: 26.09.2009
Neko nenoželoju. Tas ir nejēdzīgs laika un nervu pateriņš. Viss ir sava veida pieredze un jūtu, lai kādi mēsli bijuši, tas mani ved pareizajā virzienā.

Biezi gan esmu domājusi kā viss būtu izvērties, ja nebūtu tik ātri uz Rīgu skrējusi, bet nu notika, kam bija jānotiek :)
29.01.2016 11:55 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!