Gribu bērnu

a es ļoti nožēloju, ka netiku mīzu botē tik ilgi, vajadzēja jau 20 gados, tas nav ne grūti, ne mokoši ...

a es ļoti nožēloju, ka netiku mīzu botē tik ilgi, vajadzēja jau 20 gados

Es arī! :-/ Tajā laikā gribēju ļoti, ļoti, bet visādas domas utt. Nesaņēmos! Tgd laiks iet. Un, jo vecāka palieku, jo lielāks mīziens! :-/ Un veselība pirms 5 gadiem bija labāka. Šobrīd vispār jādomā, vai es varēšu dzemdēt...:-(

Man pat 31 gadā vēl negribas. :D
21 gada vecumā gan arī skandināju, ka par bērniem domāšu ap 30. Toreiz pat domas par bēbi nebija... Tagad tie 30 ir klāt, bet domas tā arī kardināli nav mainījušās.

Īstenībā visvairāk riebjas, ka skandina "nu, kad tad jums? Vajag mazulīti." utt. āāā! Pēdējās reizes jau esmu palikusi nejauka un asa! Nu, ko citu? Kāpēc vsp kādam ir jābāž savs deguns un kaut ko jāmāca? :-/

Es tev teiktu nesteidzies, visu paspēsi, izmācies un tad domā par bērniem.

KristīnA
Tāpēc, ka cilvēkiem patīk bāzties citu dzīvēs. Parasti jau šos jautājumus uzdod netaktiski cilvēki, kuri nepadomā tālāk. Manuprāt, tas ir ļoti netaktiski vispār vaicāt kaut ko tādu, neviens jau nezina, kas par iemeslu ir tam, ka bērnu vēl nav.

Īstenībā visvairāk riebjas, ka skandina "nu, kad tad jums? Vajag mazulīti." utt. āāā! Pēdējās reizes jau esmu palikusi nejauka un asa! Nu, ko citu? Kāpēc vsp kādam ir jābāž savs deguns un kaut ko jāmāca?

++++++
Man ir tieši tas pats! Apkārt skandina par bērniem, par kāzām. Tas uzvelk ar laiku. Tās ir mūsu attiecības, kad būsim gatavi, tad gan kāzas svinēsim, gan bērns būs.

Tāpēc, ka cilvēkiem patīk bāzties citu dzīvēs. Parasti jau šos jautājumus uzdod netaktiski cilvēki, kuri nepadomā tālāk. Manuprāt, tas ir ļoti netaktiski vispār vaicāt kaut ko tādu, neviens jau nezina, kas par iemeslu ir tam, ka bērnu vēl nav.

+++

Man jau liekas, ka cilvēks tā 100% gatavs bērnam nevar būt nekad, vienmēr būs kāds "bet" (t.i.-veselība, vecums, kurš kaut kādu iemeslu dēļ sabiedrībai liekas neatbilstošs-par jaunu, par vecu utt., izglītība un neskaitāmi citi "bet", kas liek nogaidīt), pat tad, ja ļoti gribēsies. No savas pieredzes, esmu dikti laimīga, ka man savos gandrīz 23 gados ir gandrīz četrgadīga meita, un tā arī nevienā mirklī neesmu izjutusi, ka kaut ko būtisku būtu dzīvē palaidusi garām bērna dēļ. Jā, gan jau kādam 19 gados kļūšana par mammu liktos tīrās šausmas, bet tieši tajā mirklī (kaut arī nekad neesmu bijusi apsēsta ar bērniem un agrāk uzskatīju, ka man tādu nemaz nebūs) sapratu, ka tas bija mans visu laiku labākais lēmums, no kura tikai un vienīgi iegūstu.

Piekrītu KristīnA'i.
Visur apkārt ir bērni, grūtnieces, saderināšanās un kāzas. Forši, man tiešām par viņiem prieks! Neatkarīgi no tā - pārim 20 vai 40. (l)
Bērnus gribu ļoti, bet kaitina, ja mums apkārt kladzina: "Kad jums būs mazulis? Kad aicināsiet uz kāzām? Vai jau esi stāvoklī? Drīz jau arī jums būs bērni!" Rodas bez maz vai pienākuma sajūta. Bērna radīšanā pārim nav jāseko bara instinktam, bērni un precības ir katra pāra privāta darīšana. (t)
Vienīgais cilvēks, no kura šādus jautājumus ir patīkami dzirdēt, ir drauga mamma, jo viņa mūsu attiecību sākumā bieži uztraucās, ka tie mums pārāk ātri pieteiksies. Tagad ir pārliecība, ka viņa būs tikai sajūsmā (l)
Ar draugu esam par šo tēmu runājuši, mūsu viedokļi saskan, un līdz 30 negaidīsim perfektos apstākļus, jo tādu nekad nebūs. Mazais pieteiksies, kad gribēs, bet līdz tam mums jācenšas izdarīt visu, kas mūsu spēkos, lai līdz tam brīdim apstākļi būtu pēc iespējas labāki. :-)

Mana pieredze: 21 g. vec. paliku stāvokli, biju pedeja kursa. nu neko, pabeidzu visu tapat. virs atbalstija mani, bija lepns. pirmais berns sanaca neplanoti, bet ne mazak milets tapec. otro planojam, bet diezgan ilgi nesanaca(bija tur viens iemesls), un tad pieteicas. tapat pagaidam stradaju, studeju nu ja ko citu, un audzinam meitu. jasaka, ka berns nav skerslis pasrealizacijai, karejerai, studijam(protams man ir labs virs, kas pieskata kamer macos, un kad stradaju,tad iet darzina). ta citadi uzskatu, ka bernus nevar ieplanot, jo vai nu sanak nejausi vai ari nesanak taja laika, kad velies.

neredzu iemeslu kapec, lai nemeginatu. naudas nekas nebus gana, nez cik neralo karjeru tapat nevar nopelnit godigi stradajot bez blata.

Jo ilgāks gaidīsi un atliksi, jo mazāk gribēsi bērnus.

Tev gribas nevis bērnu, bet to laimes sajūtu, kas strāvo no grūtnieču/bērnu bildēm. Bērni nav tikai prieks, laime, smiekli. Ir ļoti daudz brīži, kad bērni raud, čīkst tāpat vien (populārākais-grib gulēt, bet nevar aizmigt) un nav nomierināmi. Uzliec youtube video ar raudošiem zīdaiņiem un paklausies vairākas stundas, dienas pēc kārtas. Ja joprojām gribi, paciemojies pie radiem ar zīdaiņiem vairākas diennaktis. Ja pēc tā visa joprojām gribēsi tā pavadīt savas jaunības skaistākos gadus (nevis draugu jautrā kompānijā), tad tik uz priekšu.

teika_spolite ir milzīga starpība kliedz tavs vai svešs bērns , man vēljoprojām, nepatīk 98% no sastaptajiem bērniem , bet ,mans ir mans , tās ir nesalīdzināmas lietas ....

+++koshlene
Jo tad arvien vairāk saprot, ka bērns ir smags darbs pašai ar sevi nevis ucināma lelle.

nu grūta dzīve tām kurām , gan attiecības , gan bērns un ģimene kopumā ir smags darbs ....

weee
Kliedzošs bērns ir kliedzošs cilvēks. Nav starpība vai to troksni taisa tavējais vai svešs.
Sarkastiskā piezīme nevietā-bomžu daudzbērnu mātēm arī bērni nav smags darbs, tīrā izklaide, ko var veiksmīgi apvienot ar pirmsbērnu dzīvesveidu :D

av starpība vai to troksni taisa tavējais vai svešs.

ir gan un diezgan liela

Sarkastiskā piezīme nevietā-bomžu daudzbērnu mātēm arī bērni nav smags darbs, tīrā izklaide, ko var veiksmīgi apvienot ar pirmsbērnu dzīvesveidu

tu jau nezini kā viņas pašas domā , tā pat nebija domāta kā sarkastiska piezīme. Tur jau saknē atšķiras uztvere , es ģimeni un attiecības neuzskatu par darbu , jo darbs man asociējas ar strādāšanu , bet ģimenē es dzīvoju , izdzīvoju katru sitāciju , tas nav tas pats kas darbs .... Bet nu tā tāda filozofija :D

Sliecos piekrist wee...Kāpēc visi, vienmēr saistībā ar bērniem min to, ka tas ir tik grūti, biedē, utt? Kapēc neviens neapzinās, ka bērns ir laime, prieks un pozitīvas emocijas? Es tiešām bērna audzināšanu neuzskatu par smagu darbu. Atbildīgu jā, protams. Bet ne smagu.

Leo_leo, vai ne varētu domāt , ka bērns tikai kakā un raud , drīzāk , kliedz nonstopā , tā šausmīgāk izklausās .....:-D