Miega paralīze

nerātnā
Es nezinu, kā tur īsti bija, bet nu problēmas sanāca lielas.

Kur tad pazūd tāpaika mielasts veļu laikā? Paši jau arī apēdam. :D

Kur tad pazūd tāpaika mielasts veļu laikā? Paši jau arī apēdam.

kamēr nav aizvadīti prom veļi, neviens dzīvais to mielastu neēd. Un, cik zinu, sagaidīja un pavadīja veļus tikai viens cilvēks. Un naktī.
Velis ir gars, tas ēd ne jau ābolu, bet ābola, teiksim, ideju. Dzīvie tā savus veļus godāja, klādami tiem galdus un aicinādami viesos.

Cartier

problēmas sanāca lielas.

Un kā risināja?

Velis ir gars, tas ēd ne jau ābolu, bet ābola, teiksim, ideju.

Jā, tieši tā! Tas pats, kas ar kleitu. Ne jau tai sievietei viņu vajadzēja pirkt, vajadzēja vienkārši ar viņu aiziet uz veikalu un kopā izvēlēties kādu viņa vēlas.
nerātnā
Viņa interesējas par ezotēriku, visām čakrām utt. Respektīvi, pazīst daudzus cilvēkus tajā nozarē. Kaut kāda sieviete viņai palīdzēja, mācīja, kas jādara utt.

Pieņemu,ka es esmu piedzīvojusi miega paralīzi vairākas reizes. īsti neaprakstāmas sajūtas.
Bet palasot saskatu līdzības.
Sajūta vienkārši pretīga. Ieelpot nevar, pakustēties, atvērt acis nevar. Ne nomoda, no miega stāvoklis. Tāda sajūta ,it kā būtu starp realitātēm. Nu dīvaini.
Prāts ar mums dīvainas lietas dara.

Chewie
Man par miega paralizi nav jainteresejas jo esmu to piedzivojusi. Mana prata nepavisam neiet kopa miega paralizes nepamanishana. Tev tieshan ir sajega par to kas tas ir?!

Super tēma.
.
Pašai laikam nav gadījies ko tādu pieredzēt, vienīgi viena nakts ir palikusi spilgtā atmiņā. Nezinu, vai tas bija ļoti reālistisks sapnis, vai miega paralīze, vai īstenība. Pamodos kaut kur 4 no rīta, palūkojos apkārt istabā, redzēju visu sīkumos, kā priekšmeti izvietoti, ka jau aust gaisma. Tad kaut kā pievērsu skatienu istabas vidum, kur ieraudzīju baltu tēlu garā apmetnī, kurš stāvēja ar muguru pret mani. No sākuma apstulbu, bet nākošajā sekundē gribēju kliegt, kaut kādu skaņu izdabūt pār lūpām, bet iznāca tikai vājš vaids. Kārpījos pa segu, gultu, ar rokām centos ieķerties gultas malā. Pēc pāris sekundēm tas tēls pietuvojās man, kļuva ļooti karsti un tas it kā pazuda, ienāca manī. Viss kā klasiskai miega paralīzei, vienīgi mulsina tas, ka varēju brīvi kustēties. Ceru, ka tas bija vienkārši reālistisks sapnis. :-D
.
Jēziņ, es izklausos jukusi. :-D Bet vispār bieži sapņi piepildās, kaut ko redzu katru nakti. Reizēm stresainās dienās ir murgi, bet pārsvarā sapņi ir tiešām lieliski. (l)
.
Izklausīsies dīvaini, bet gribētos kaut reizi piedzīvot īstu miega paralīzi, astrālo projekciju vai apzināto sapni, jo daudz par to interesējos. Zinu, ka pēc pirmās reizes nožēlotu savus vārdus, bet vienalga.:-D

Man parasti ausis ir loti pretiga skala dzingstonja. Un miega paralize man personigi nekad nav sakusies no murga vai slikta sapnja. Ta piedzivota ilgstosaa stresa periodaa

Man liekas Tev pašai nav sajēgas par to, kas tas ir.

Nebiju par to tā baigi domājusi. Domāju ,ka tā notiek un viss.
Un tā nav bijis dažas reizes, bet nu diezgan. Reizi gadā ,iespējams, pat gribētos teikt.

Man ir bijusi vairākas reizes apzinātā sapņošana/ miega paralīdze un par laimi esmu izbaudījusi visas no tām. (l) Man tas sākas tā: guļu no rīta uz muguras, pēkšņi ausīs spalga skaņa un noiet zibensātras skudriņas no pēdu un roku galiņiem līdz galvai. Tajā brīdī laikam ķermenis atslēdzas un tad es sajūtos lielā baltā telpā, parādās priekšmeti un citas lietas, ko iztēlojos. Daru, ko vien vēlos. Dažkārt kontrole pazūd un sapnis aiziet savā gaitā, tomēr esmu izbaudījusi arī apzinātas izvēles piemēram lidot virs mežiem vai milzīgu puķu laukam saulrietā.

Jau minēju, ka ir piedzīvota miega paralīze ar haluc. uz īsu brīdi, haluc. gan negadījās bieži, biežāk tas ir brīdis, kad neko, izņemot acis, nevari pakustināt un ir sajūta, ka kāds vēro no malas. Grūti izskaidrot. Agrāk vismaz Krievijā, kad cilvēki nespēja izskaidrot šo parādību fizioloģiski, uzskatīja, ka tas ir домовой (mājas gariņš),kas sēžas virsū un spiež,neļauj pakustēties, bet nu skaidrs, ka tam ir bioloģiski pamatots izskaidrojums. Un ir piedzīvoti apzinātie sapņi - tie ir bieži. Es jau nesaku, ka tas ir viens un tas pats :-)

Meitenes, kas stāsta par žņaugšanas sajūtām - tas ir tas pats mūsu tautā saucamais Lietuvēns. Jau sen cilvēki mokās ar gan lucīdo sapņošanu, gan astrālo projekciju un miega paralīzi. Un Lietuvēns parasti nāk tieši uz miega paralīzi un žņaudz Tevi nost. Man gan, paldies Dievam, tas nav gadījies.
Bet bērnībā (apmēram 5, 6 gadu vecumā) bieži murgoju pusnomodā par kapiem, nāvi, visādiem monstriem, elles suņiem un miroņiem utt. Es biju ļoti maza un īsti nezināju, ko tas viss nozīmē. Ne šausmenes skatījos, ne arī kāds man stāstīja šausmas. Vienkārši reāli gandrīz katru nakti murgoju un tagad vēl joprojām atceros detaļās. Un pat līdz šim brīdim tie suņi (rētaini, asiņaini, izbadējušies skrien riedami virsū un grib saplosīt) izskatās identiski. Bet es parasti zināju, ka tas ir sapnis. Iemācījos speciāli pamosties - ļoti spēcīgi sažmiegt acis un mēģināt atplēst ar rokām. Ja nepalīdzēja un tie suņi mani sasniedza, es viņiem ķēros pie žokļiem un plēsu pušu. Fuj.
Un regulāri tādā pusmiegā dzirdu vaidus un pa istabu staigā manis sauktie "sērkociņcilvēki". Ļoti tievi cilvēki ar lielām galvām un viņi tā saraustīti pārvietojas. Nesaprotu, kā lai no tā tiek vaļā.

Interesanta tēma, bet man arī šķiet, ka te sajaukti kopā dažādi miega stāvokļa.
Miega paralīze ir bijusi tikai vienreiz. Biju ilgu laiku nomākta pēc tuva cilvēka nāves. Kādu rītu man vajadzēja celties agri, lai brauktu uz citu pilsētu, pamodos pirms modinātāja un sapratu, ka nevaru pakustēties. Murgoju, ka ieņemu citu pozu, bet visu laiku atkal un atkal modos vienā un tajā pašā pozā. Beigās jau sāku panikot. Bet pēc kāda laiciņa atlaida.
Sajūta bija ļoti pretīga.

Man miega paralīze parasti izpaužas tā, ka ar prātu it kā pamostos, gribu celties augšā, taču nevaru ne atvērt acis, ne pakustēties. Tad es mēģinu kliegt, bet īsti nesanāk, tikai kaut kādas skaņas sanāk izdvest. Reizēm arī ir tāda sajūta, ka kāds sēdētu uz krūtīm un spiestu no visa spēka. Vienreiz arī redzēju tādu kā mazu baltu spociņu sēžam man virsū, tas gan bija pabaisi. Tas viss vienmēr notiek tikai tad, kad guļu uz muguras. Pirmajās reizēs, kad tas notika, bija bail un ļoti nepatīkama sajūta, bet pēc tam jau pieradu un bija diezgan vienalga.

Man pat bija vienu laiku bail iet gulēt, jo regulāri iekļuvu miega paralīzē, kad strauji pamostos, bet viss ķermenis nekustīgs un nāves bailes, ka istabā kāds ir, vēro, bet es pat acis nespēju atvērt, toties sirds dauzās tā, ka šķiet tūlīt apstāsies! Un tā katru nakti! Biju neizgulējusies, pārgurusi tieši no regulārajām miega paralīzēm un tā, ka vienmēr ar bailēm eju gulēt un gatavojos, ka tas atkārtosies.

Kāpēc dažas piemin apzināto sapņošanu miega paralīzes sakarā? Tas taču ir pavisam kas cits.

Kāpēc dažas piemin apzināto sapņošanu miega paralīzes sakarā? Tas taču ir pavisam kas cits.

Tāpēc, ka mēģināšana tikt pie apzinātajiem sapņiem, bieži var beigties ar miega paralīzi. Abos doma ir tāda, ka prāts ir nomodā, bet ķermenis guļ. Atšķiras vienīgi tas, ka vienā gadījumā tu nomodā esi sapnī, otrā - savā gultā.
No miega paralīzes arī var pāriet apzinātajā sapnī, tikai nezinu, kā var saglabāt mieru, lai to izdarītu :D

Kāpēc dažas piemin apzināto sapņošanu miega paralīzes sakarā? Tas taču ir pavisam kas cits

Bet neviens taču nesaka, ka tas ir viens un tas pats. Vienkārši, piemēram, paceļot šo tēmu, es aprakstīju abas parādības,norādot, ka īsti nezinu, kā apzinātā sapņošana ir saistīta ar miega paralīzi, jo esmu izjutusi abas, un tās ir atškirīgaa, un tālāk diskusijā meitenes apspriež gan to, gan to, kā arī citus tematus par astrālo projekciju utt. Nedomāju, ka tas viss tiek jaukts. Vienkārši tiek diskutēts par parādībām, kas saistītas ar miegu.