Mans bijušais draugs ir pedants. Es pati agrāk domāju, ka es arī esmu, bet izrādās, ka es esmu vispār nekārtīga, salīdzinot ar viņu :D viņam pie tam vēl patīk viss no stikla, un stikla mēbeles man šķiet ir grūtāk kopt, jo vienmēr redzami pirkstu nospiedumi un putekļi. Viņš vienmēr pamanīja mazāko netīrumu, ne tā sakārtoti aizskari, pilītes nogulsnes uz krāna virsmas, krūzi uz nakstgaldiņa jāliek uz paliknīša, visi krekli sakārtoti pēc krāsām, plīti mazgā pēc katras gatavošanas reizes, putekļus sūc katru otro dienu, nu garš, garš saraksts :D ar laiku pieradu un bija ok :) no sākuma apvainojos, kad ko aizrādīja, bet tad sapratu, ka tāds viņš vienkārši ir, tāda ir viņa būtība. Un patiesi - ir daudz patīkamāk dzīvot ļoti kārtīgā mājoklī, nevis ar kaut kādu nevīžīgu sliņķi!
Tāpēc, kad viņš ko aizrāda - vienkārši neņem galvā! Tā nav Tava problēma. Citu reizi vienkārši pamani šos sīkumus ātrāk un sakārto. Viņš pačīkstēs, pabakstīs ar pirkstu, bet pēc tam aizmirsīs. Nav iespējams visu dzīvi dzīvot sterilā vidē, tāpēc vienmēr būs par ko piesieties. Tāpēc vislabāk to neņemt ļoti pie sirds un uztvert pedantismu par labu īpašību :)
457
