Sveika!
Man pašlaik ir 17, man ir ļoti paveicies, ka mana mamma ir ļoti saprotoša un esam kā labākās draudzenes. Ar savu puisi kopā dzīvoju jau pāris mēnešus, bet kā sākām, tā sākām visu patstāvīgi. Es mācos, pa brīvdienām strādāju, draugs strādā, maksājumus maksājam, visa gana, vēl mašīnu varam uzturēt, ir reizītes, kad ir jāpievelk ciešāk tā josta, bet tas ir tikai tas pagrūtais sākums.
Mamma bija saprotoša, jo zina, ka neesmu kā vairums mana vecuma jaunieši, nevis domāju, ka esmu viszine, bet ar lielāko prieku arī pamācos no kāda gudrāka cilvēka un ieklausos tajos, kas tomēr zina vairāk.
Iesaku aprunāties ar mammu, ja, protams, tāda iespēja ir, esam jaunas, mammas uztraucas, tas ir visiem zināms, bet, ja pārliecināsi mammu, ka spēj būt pietiekami gudra, lai neiekļūtu ķezās, arī viss būs labāk.
Veiksmīti!(l)