Nepiekrītu, ka auss caurums ir tikai tāda sadzijusi āda. Man vēl pirms 13 gadiem durtie caurumi mēdz iekaist no bižutērijas. Auskarus nemēru, tikai pielieku klāt. Biju spiesta piemērīt tikai vienreiz un vairs to nedarīšu. Kopā ar mammu pirku Jahontā zelta auskarus ar angļu aizdari. Pārdevēja uzstājīgi prasīja, lai piemēru, ja nu nepatiks. Mamma vēl piebalsoja - mēri, mēri. Konkrētajam modelim bija diezgan liela plakana nagliņa ar asu āķīti. UN ES SAPLĒSU AUSS CAURUMU, cenšoties auskaru dabūt cauri. Uzreiz informēju pārdevēju, kura ar spirta salveti nodezinficēja auskaru, bet tur bija daudz vietiņu, kur asinīm iespraukties. Nopirku citus auskarus ar mazāku nagliņu, kurus viegli bija ielikt un izņemt. Un tagad rodas jautājums, ja pirms manis tos nelaimīgos auskarus laiko ar C hepatītu slima sieviete, kura pat nemanot saskrāpējas ar auskaru un pēc tam tos pielaikoju es... Jūs nekad nezināt, kādās ausīs auskari bijuši pirms tam un cik rūpīgi tie ir dezinficēti!