Vakar sagatavojot jauno skolas somu bērnam aizpildīju kartīti ar kontaktinformāciju, ieliku to tai paredzētajā nodalijumā un atcerejos, kaut ko no savas bērnības. Deviņdesmito gadu sākums, man bija nopirkta ārzemju ražojuma ziemas jaka, iekšpusē tai bija piešūta auduma šiltīte paredzēta kontaktinformācijai par bērnu. Es būdams apzinīgs bērns to aizpildīju. Drīz vien mamma ieraudzīja, ka esmu uz jakas uzraksījusi vardu un telefonu, palika nenormāli dusmīga, aizveda mani izstāstīt tēvam kas noticis un izlamāja mani lupatu lēveros. :D Par ko es dabūju verbālo dakteri zariņu man bija grūti saprast, šodien saprotu vel mazāk. :D
Ko jūs atceraties par ko tikāt bērnība sabārti? Vai tadag liekas, ka toreiz saņemtais brāziens bija vajadzīgs jeb lieks?