Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Bailes no kopdzīves

 
Reitings 214
Reģ: 10.09.2011
Vēlētos dzirdēt jūsu pieredzi par kopdzīves uzsākšanu ar otru pusīti. Esot attiecībās, pēc cik ilga laika uzsākāt kopdzīvi? Tas jūs nebiedēja? Ja biedēja, tad kāpēc?

Mana situācija ir tāda, ka draugs nopirka neremontētu dzīvokli, pāris mēneši jau ir pagājusi un dzīvoklis pavisam drīz jau būs dzīvošanas kārtībā. Runa, protams, bija tāda, ka iesim dzīvot kopā. Man sākusies panika, pat nezinu kāpēc, bet tas biedē
20.01.2016 13:10 |
 
Reitings 5497
Reģ: 31.01.2013
Mēs uzsākām kopdzīvi, jo nevarējām viens bez otra. Manai otrajai pusītei sākumā bija grūtības aprast ar apstākļu maiņu, bet man viss notika organiski.
20.01.2016 13:20 |
 
Reitings 5119
Reģ: 29.01.2009
Pēc kāda pusgada jau laikam sanāca.. bet tāpēc, ka tā jutos ar šo cilvēku. Ar bijušo pēc ilgāka laika tā arī neuzsākām.
Man šķita, ka būs traki. Jo esmu diezgan liela vienpate utt. Bet bija ļoti, ļoti viegli
20.01.2016 13:24 |
 
Reitings 359
Reģ: 03.10.2013
Uzsākām dzīvot kopā pēc 4 gadiem, 1 mēnesi pirms mana 20.dzimšanas dienas.
Biedēja, jo laikam iekšēji jutu, ka negribu savu dzīvi saistīt ar šo cilvēku. Bija bail, ka nav kur iet, ja sastrīdamies (un es to vairākkārt strīdu laikā esmu pie sevis domājusi, ka aizietu, bet nav kur). Bet tā jau drīzāk bija attiecību vaina, uz kuru bāzes mēs sākām kopdzīvi.
Izšķirāmies pēc 1.5 gada kopdzīves.
20.01.2016 13:26 |
 
Reitings 731
Reģ: 31.10.2009
Kopā sākām dzīvot pēc gada. Bailes man nebija vispār un pilnībā biju gatava šim solim
20.01.2016 13:27 |
 
Reitings 957
Reģ: 15.11.2015
Kopdzīvi uzsākām pēc pus gada ilgām attiecībām pēc viņa iniciatīvas. Nešaubījos ne mirkli, tas bija viss, ko es dzīvē vēlējos - tik daudz skaistu mirkļu zem viena jumta.
Abi zinājām, ka kopdzīve ir arī atbildība vienam pret otru. Divi pieauguši cilvēki ar saviem uzskatiem, pieredzi, viedokļiem, normām, tādeļ daudzas specifiskas lietas izrunājām un atradām kompromisus.
Kas tieši Tevi biedē? Pārmaiņas? Tas, ka pirmo(?) reizi dzīvosi kopā ar puisi zem viena jumta un Tev ir jārēķinas ne tikai ar sevi, bet arī ar viņu? Izrunā savas bailes ar puisi un kopīgi atradīsiet risinājumus, ja bailes ir pamatotas, ja nē, nomierinās Tevi un viss būs labi.
20.01.2016 13:34 |
 
Reitings 10333
Reģ: 21.07.2011
Kopā sākām dzīvot pēc 2 nedēļām, vēl joprojām tā dzīvojam
20.01.2016 13:36 |
 
10 gadi
Reitings 246
Reģ: 12.11.2012
kopdzīvi uzsākām pēc trīs nedēļu kopā būšanas, pēc trīs gadiem bildināja, kopā dzīvojam jau 12 gadus.
20.01.2016 13:36 |
 
Reitings 605
Reģ: 09.04.2009
Kopā sākām dzīvot pēc 3 mēn ilgām attiecībām, bet bijām pazīstami jau ļoti sen.
Un tas nebija tā_ lūk tagad no tā un tā datuma dzīvosim kopā, bet gan viss notika pats no sevis, un pēc 3 mēn nemanot jau bijām sākuši dzīvot kopā.
Tāpēc arī nebija nekādas bailes un uztraukumus.
20.01.2016 13:39 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Kopā esam jau pusotru gadu, pēdējos mēnešus īpaši aktuāls arī mums kļuvis šis jautājums Problēmu un baiļu nav, bet draugs mazliet bremzē ar pārvākšanos pie manis, jo tā ir cita pilsēta, jāmeklē jauns darbs un vēl visādi sīkumi .. bet nu ceru, ka šī gada laikā beidzot saņemsies, jo tā braukāšana jau apnikusi
20.01.2016 13:43 |
 
10 gadi
Reitings 1725
Reģ: 14.06.2010
Kopā sākām dzīvot pēc 3 gadiem, kad pēc vidusskolas beigšanas pārvācos uz Rīgu. Bailes nebija, abi jau sen zinājām, ka tad dzīvosim kopā. Gana ilgi bijām kopā, iepazinuši viens otru no visām pusēm, viens pie otra nepārtraukti ciemojoties, tāpēc nekādu pārsteigumu par otru cilvēku, uzsākot kopdzīvi, nebija.
20.01.2016 13:50 |
 
Reitings 788
Reģ: 11.02.2012
2 mēnešus pēc iepazīšanās.
20.01.2016 14:03 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Kopdzīvi uzsākām pēc mēneša pie manis, bet savu dzīvokli sākām īrēt vēl pēc aptuveni mēneša. Kamēr dzīvojām pie manis, uztraukuma un baiļu nebija. Viss bija forši un nodevāmies dzīvokļa meklējumiem, bet tad, kad dzīvokli atradām un saimniece atdeva atslēgas.. nu tad gan uztraukums uznāca Iespraucās domas par to vai tas nav par ātru un vai spēsim sadzīvot, bet nu es sevi mierināju ar to, ka mēnesi jau esam kopā nodzīvojuši, gan jau būs labi arī jaunajā vietā
Pavisam satraukums pārgāja tikai tad, kad viss nepieciešamais bija sapirkts un dzīvoklis sakārtots
20.01.2016 14:09 |
 
10 gadi
Reitings 8740
Reģ: 29.01.2009
Varbūt tev puisis nemaz tik ļoti nepatīk, ja jau baidies dzīvot ar viņu kopā?
Man liekas, ka iemīlējušies cilvēki parasti nevar iztikt bez otra ne sekundi! Un man noteikti nav bijusi panika vai bailes, mēs vispār ļoti ātri sākām dzīvot kopā.
20.01.2016 14:16 |
 
Reitings 10816
Reģ: 29.01.2009
pirmajaa kopdzivee man bija panika..vaacu mantas un raudaaju... likaas kaut kas tik baiss un divains... pec pusgada tas bija...likaas, ka ameram vaacos dzivot nezin uz kurieni

otraa reizee tas viss notika tik dabiski un viegli un principaa dazhu dienu laikaa kopsh sagaajaam kopaa

tagad mani baida/nepatik cita lieta-ielaist savaa dzivoklii kaut vai uz nakti virieti ritigi liekas, ka nevaru,negribu,nemaaku...man ir savi rita rituali, pieradums utt utt .. nepatik, kad paliek pie manis pa nakti es labak palieku pa nakti citur
20.01.2016 14:21 |
 
Reitings 5533
Reģ: 26.01.2015
Kopdzīvi sākām pāris nedēļas pēc atticību sākuma manā mazajā studio dzīvoklītī. Pēc 2 mēnešiem atradām lielāku, normāla izmēra dzīvokli, bet sākums bija ~30m2 Mana galvenā rūpe bija par to, lai viņš justos kā mājās un viņam būtu vieta viņa mantām, tādas sadzīviskas rūpītes. Bijām tik ļoti iemīlējušies, ka ne mirkli negribējām pavadīt šķirti, visu laiku bija šausmīgi interesanti un ne šaurība, ne arī kas cits īpašu lomu nespēlēja. Kaut kad pašā sākumā varbūt arī bija kādas sarunas par "a ja nu man sagribēsies pabūt vienai?", bet realitātē tādi laiki nepienāca.
Es esmu dzīvojusi kopā ar citiem cilvēkiem iepriekš - vīriešiem attiecībās un vienkārši dzīvokļa biedriem, tapēc zināju ko sagaidīt. Ir svarīgi runāt. Un runājiet par visu - kādu kārtības/tīrības līmeni vēlaties mājās, kuram patīk/nepatīk kādi mājas darbi, kā dalīsiet finanses, kā dalīsiet laiku. Kas jums ir svarīgi, kas ne tik ļoti. Mums, piemēram, ir svarīgi ēst vakariņas kopā, bet nav tik svarīgi ar brokastīm. Citiem varbūt ir otrādāk. Nu, tādas lietas...
20.01.2016 14:33 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Pēc gada sākām dzīvot kopā, ātrāk nebija iespējams. Es pirmā pārvācos uz Rīgu un tad viņš pie manis. Bail nebija, nespēju sagaidīt, kad vairs nebūšu ikdienā viena.
20.01.2016 14:37 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
pirmajaa kopdzivee man bija panika..vaacu mantas un raudaaju

Bez maz vai kā man, tikai es iekšēji stresoju, neraudāju...vienkārši tāda nedrošības sajūta un vai tā būs pareizi, vai sadzīvosim utt bet nu kaut kā pārdzīvojām to posmu, kad abiem bija grūti pierast, ka nav privātās telpas tagad viss ir kārtībā un arī dzīvojam mazā studio tipa dzīvoklītī
20.01.2016 14:38 |
 
Reitings 161
Reģ: 21.06.2013
iepazināmies vidusskolā, esam kopā četrus gadus, septembrī paliks 5gadi, sākām dzīvot kopā tikai nesen, kad bijām izmācījušies, bija normāla nauda, un īres maksa parādījās izdevīga, un paņēmām, vēlāk uzzinājām kad gaidāms mazulis.
Atceros sākumā bija ļoti skumīgi vākties ārā no vecāku mājas, domāju mantām nebūs vieta, nekā īsti nav, kamēr visu ar laiku sapērk, vēl tik daudz vajag.
bet nav slikti, ir forši dzīvot kopā ar mīļoto, iekopt savas paražas, vākt vai nevākt dzīvokli.
20.01.2016 14:52 |
 
Reitings 1457
Reģ: 18.03.2009
Man bija bail. Ilgi vilku garumā, izdomāju visādas atrunas, lai mantas nebūtu jāved, pat zobirsti ilgi vadāju līdzi somiņā. Lai gan jau no pirmajām kopā būšanas reizēm, pie viņa paliku biežāk kā savās mājās.
Ar visu savu iedzīvi pārvācos pie viņa pēc gada un dažiem mēnešiem.

Ja būtu zinājusi ka mūsu kopdzīve būs tik organiska un viegla, būtu to izdarījusi jau agrāk.
20.01.2016 15:12 |
 
Reitings 1603
Reģ: 07.02.2011
Sākām dzīvot pēc 4 mēnešu kopā būšanas,apstākļu spiesti dzīvokļa biedrene pēkšņi izvācās atstājot vienu maksāt par lielu dzīvokli. Un puisis piedāvāja ievākties ''otrajā'' istabā. Satraukums bija tika tajā dienā,kad viņš sāka vest savas mantas vairāk jau uztraucos par to,lai viņam pietiek vietas skapī un,lai jūtas kā mājās
20.01.2016 15:22 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits