Sveikas meitenes! Lūgšu pēc padoma situācijā,kad nezinu ko īsti darīt un kā savas domas pareizā virzienā nostādīt.
1.Es esmu nabadzīga,studēju,vecāki paši reti ir ar naudu,man tādu izdevumu kā tādu nav,jo nevaru apgrūtināt vēl vairāk.
2.Viņš,arī studē,ir no ārzemēm,viņam ir viss,ceļo,iegādāties var jebko,vecāki visu atbalsta utt.
Problēma rodas tajā,ka viņš nesaprot kā tas ir latvietei,ka nav nauda. Ja arī gribētu saprast nekad līdz galam nesaprastu. Man ir kauns doties kaut kur ar viņu zinot,ka viņam būs jāmaksā,man riebjas tā sajūta,ka esmu bez naudas un patstāvība pašlaik man ir nulle :( Zinu,ka pienāks laiks un es beigšu studēt,būšu patstāvīga un ar savu naudu,kāda lai nu tā būtu. Vienkārši šādā situācijā es jutos kā neveiksminiece. Pēdējo reizi es ceļoju pirms 2 gadiem un tad pat nebija tālu. Es nevaru ar viņu runāt par ceļojumiem un iespaidiem :( jo esmu "studējošā bomze". Man tiešām sāp sirds,ka man tā ir jājutas. Viņš arī ir visu laiku tik pozitīvs un apgarots,tā or satriecoša īpašība,bet dažbrīd pieķeru sevi pie domas,ka es esmu tik nosvērta un tik atšķirīga.:'-(
Varbūt tiešām pievēršu uzmanību tai starpībai,kas varbūt nav nemaz tik būtiska.
Meitenes,iesakiet ko lai es sev pasaku,lai nejusties slikti par savu tagadējo stāvokli.
17
