Parunāsim par interesantu tematu - krākšanu :D
Daudzas jau te sūdzējušās, ka viņu vīrieši krāc un neļauj izbaudīt skaistuma miegu, bet kā ir ar mums pašām? Krācam - nekrācam? Krācam, bet noliedzam - tātad nekrācam? :D
Es esmu briesmīga gultas partnere - es krācu, runāju, reizēm kliedzu un vicinos ar rokām, spārdos. Vienreiz vīrs no rīta dusmīgs. Es prasu, kas noticis. Izrādās, es esmu izspērusi no gultas savu segu, tad nosalusi un atņēmusi vīra segu. Kad šis gribējis segu pavilkt uz savu pusi, tad es esot rūkusi un izšāvusi pļauku.:-O Vīrs apvainojies, savācis manu nokritušo segu un aizgājis uz paklāja gulēt.:-D Interesanti, ka par erotisko sapņu realitātes projekciju viņš gan nesūdzas(s)
pa naktīm grozos pa visu gultu, ka draugs pamostas gultas stūrī
Man liekas, diezgan tipiski sievietēm, mans draugs jau ir pieradis, ka 80% gultas ir mana puse :D kā arī samierinās, ka naktīs citreiz nākas pamosties bez segas |-)
Vakardien vīram pajautāju un uzzināju ka jā, esmu krākusi, bet tās esot uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes :-D tad, kad esmu apslimusi. Bet krākšana vairāk šņākšanu atgādinot :-D
es krācu, pati esmu dzirdējusi kad ir tāds pusmiegs vai kad tulit tulīt iemigšu, izklausās komiski
haha.. es sevi bieži pieķeru pie tādas kā baudpilnas nopūtas iemiegot:-D
Vīrs teica, ka esmu krākusi. Taču tas notiek tad, kad man ir nežēlīgākais pārgurums, piem., pirmos mēnešus pēc dzemdībām. Tā teikt "ikdienā" nekrācu. :-P
Nekrācu. Vīrs agrāk bija tas, kurš modās, lai pārbaudītu vai es vispār elpoju, jo pārāk klusi, viņaprāt, gulēju :D apkures sezonas laikā gan man ir apgrūtināta elpošana un mēdzu caur nāsīm 'svilpt ' (t)(s)
Bet draugs... tas tak ir viens kaartiigs traktors. Un cik naktis ir neguleetas. It iipasi ja vinjs ir dzeeris, tad vispar cau. Atceros,ka vienreiz,kad vinjs bija riktiigaa paali, es vinju izgruudu no gultas . :D :D Kad kraaca uz zemes, likaas,ka ir kaut mazliet klusak. :-D
Ir labs jocinsh par kraakshanu- Ja juusu blakus guleetaajs kraac,panjemiet ,saudziigi ,vinja galvu savaas rokaas un leenaam pagrieziet uz saaniem,liidz atskan klikshkjis...!:-D
Pašai liekas, ka nekrācu :D Bet vienreiz izdomāju pajautāt draugam vai es krācu un viņš atbildēja, ka reizēm ir tāda smieklīga, klusa šņākuļošana :D Es tiešām ceru, ka tikai reizēm :D
Draugs par laimi nekrāc un es nezinu kā es spētu izturēt, ja viņš būtu no tādiem krācējiem, kā, piemēram, mans brālis vai tētis :D Tie ir briesmīgi zāģētāji :D
Un vispār starp krācošiem es varu izšķirt trīs cilvēku tipus (krākšana man sāpīgs temats): vienus, kā mana mamma, kurai pasaki, ka viņa krāc, un viņa pagriežās uz sānu; otrus, kā mana tante, kurai pasaki, ka viņa krāc un lai pagriežās, bet viņai pofig, tāpat guļ kā viņai tīk uz muguras, bet trešie, kā mans bijušais, kurš pamostas, sāk pārmest kāpēc es traucēju viņa miegu, un ka viņš vispār nekrāc. Nu bet protams, es speciāli pamostos nakts vidū, lai tik viņu pabakstītu, jo man darīt nav ko..
Nekrācu, toties es miegā runāju.
Draugs nekrāc, bet skaļi elpo.
Ja kkur palieku pa nakti ciemos un kāds sāk krākt - vsjo, es visu nakti neguļu. Tāpēc vienmēr cenšos aiziet gulēt ātrāk, it īpaši par maniem brāļiem un tanti, jo viņi īpaši skaļi krāc (t):-/:-D:-D
Jūs te ar citām aktivitātēm dalāties, tad es arī var teikt, ka murminu pa miegam, bieži piesavinos segu un mēdzu gulēt tā saliekot rokas, ka bakstu draugam ar elkoņiem...par to gan viņš sūdzas :-D(s)
Es nekrācu un draugs arī ne, bet viņam ir citreiz stulbs paradums šūpināt kājas ejot gulēt, taču es naktīs mēdzu runāt un darīt dīvainas lietas. :D
Māsa ir teikusi, ka pamodusoes 3jos naktī un esmu mīļojusi mūsu kaķi , ko gan pati neatceros, kā arī runājos ar māsu pa miegam, taču no rīta neko neattceros ;D
5395
